Serbu virtuve ir kulināro tradīciju kopums, kas raksturīgs Serbijas iedzīvotājiem. Tā veidojusies dažādu kultūru ietekmē — īpaši Balkānu reģionā, kā arī Osmaņu, Austrijas un Ungārijas kulinārajās tradīcijās. Serbu virtuve ir bagāta, sātīga un balstīta uz gaļas ēdieniem, piena produktiem un graudaugiem.

Serbijas auglīgā augsne nodrošina plašu dārzeņu, augļu un graudaugu klāstu

Viens no pazīstamākajiem serbu ēdieniem ir čevapi (ćevapi) — nelielas, grilētas maltas gaļas desiņas, kas tradicionāli tiek gatavotas no liellopa un cūkgaļas maisījuma (dažkārt pievieno arī jēra gaļu). Tās cep uz atklātas uguns vai grila un pasniedz ar maizi (lepinja), smalki sagrieztiem sīpoliem, paprikas mērci (ajvar) un bieži arī ar skābo krējumu vai jogurtu. Čevapi ir viens no tipiskākajiem Balkānu ielas ēdieniem.^[1]

Ļoti populārs ir arī pljeskavica — liela, plakana maltās gaļas kotlete, ko bieži salīdzina ar burgeru. Tā tiek gatavota no dažādu gaļas veidu maisījuma un grilēta. Pljeskavicu var pasniegt gan uz šķīvja ar piedevām, gan kā ielas ēdienu maizē ar dārzeņiem, sieru un mērcēm. Dažkārt tiek gatavotas arī pildītas versijas ar sieru vai kūpinātu gaļu.

Tradicionāls ēdiens ir sarma — pildīti kāpostu tīteņi, kuros tiek ietīts maltas gaļas, rīsu un garšvielu maisījums. Tie tiek lēni sautēti un bieži pasniegti ar skābo krējumu. Šis ēdiens ir īpaši populārs ziemas sezonā un svētku laikā.

Plaši izplatīta ir arī gibanica — slāņains pīrāgs, kas gatavots no plānas mīklas un pildīts ar sieru, olām un dažkārt arī ar skābo krējumu. Tas var būt gan sāļš, gan salds, un bieži tiek pasniegts brokastīs vai kā uzkoda.

Serbu virtuvē sastopams arī Karađorđeva šnicel — pildīts un panēts gaļas ēdiens, kas parasti tiek gatavots no cūkgaļas vai teļa gaļas. Tas tiek pildīts ar sieru (bieži kajmaku), sarullēts, panēts un cepts. Parasti to pasniedz ar kartupeļiem, mērci un citronu.

Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir arī citiem gaļas ēdieniem, piemēram, ražnjići (uz iesmiem grilēta gaļa), pečenje (lēni cepta gaļa, bieži vesels sivēns vai jērs) un dažādiem kūpinātiem gaļas produktiem.

Papildus gaļas ēdieniem tiek plaši izmantoti dārzeņi — paprika, tomāti, baklažāni, kartupeļi un pupiņas. Tie tiek cepti, sautēti vai marinēti, kā arī izmantoti salātos un piedevās.

No piedevām bieži sastopams ajvar (paprikas un baklažānu mērce), kajmak (krēmīgs piena produkts) un dažādi marinēti dārzeņi (turšija).

Serbu virtuvē nozīmīga vieta ir zupām, kuras iedala divās galvenajās kategorijās — vieglās zupas (supa) un biezākās, sātīgākās zupas (čorba).

Vieglās zupas (supa) parasti ir dzidri buljoni, kas tiek gatavoti no vistas, liellopu gaļas vai retāk cūkgaļas. Tās bieži tiek pasniegtas kā pirmā ēdiena daļa un papildinātas ar nūdelēm, rīsiem vai nelieliem mīklas izstrādājumiem. Šādās zupās parasti pievieno arī burkānus, sīpolus un citas saknes, kas piešķir buljonam bagātīgu garšu.

Savukārt čorba ir biezāka un sātīgāka zupa, kas bieži satur vairāk sastāvdaļu un ir tuvāka sautējumam. Tā var būt gatavota no gaļas, zivīm vai dārzeņiem, un tai bieži pievieno papriku, garšaugus un dažkārt arī skābo krējumu vai olas-citrona maisījumu, lai iegūtu krēmīgāku konsistenci.

Populāri čorba veidi ir:

• teleća čorba — teļa gaļas zupa ar dārzeņiem^[2]
• riblja čorba — pikanta zivju zupa, bieži gatavota ar papriku^[3]
• pileća čorba — vistas gaļas biezā zupa^[4]
• pasulj čorba — pupiņu zupa ar kūpinātu gaļu^[5]

Īpaši izplatīta ir arī vienkārša vistas buljona zupa, kas tiek uzskatīta par tradicionālu mājas ēdienu un bieži tiek gatavota ģimenēs ikdienā.

Zupas Serbijā bieži tiek pasniegtas kā maltītes sākums, un tās ir svarīga tradicionālās ēdienkartes sastāvdaļa gan ikdienā, gan svētkos.

Serbu virtuves saldajos ēdienos dominē konditorejas izstrādājumi, kas lielā mērā ietekmējušies no Osmaņu un Centrāleiropas kulinārajām tradīcijām. Tie parasti ir bagāti ar cukuru, riekstiem, mīklu un sīrupiem.

Viens no pazīstamākajiem desertiem ir baklava — daudzslāņains mīklas izstrādājums, kas gatavots no plānas kārtainās mīklas, pildīts ar sasmalcinātiem riekstiem (bieži valriekstiem) un bagātīgi pārliets ar cukura sīrupu vai medu.^[6] Tas ir ļoti salds un bieži tiek pasniegts svētkos.

Populārs ir arī tulumbe — nelieli, cepti mīklas izstrādājumi, kas pēc pagatavošanas tiek mērcēti saldā sīrupā. Tie ir kraukšķīgi no ārpuses un mīksti iekšpusē, līdzīgi citiem Austrumu desertiem.

Palačinke ir plānas pankūkas, kas tiek gatavotas no šķidras mīklas un ceptas uz pannas. Tās var pildīt ar dažādiem pildījumiem — šokolādi, ievārījumu, riekstiem vai sieru. Palačinkes ir ļoti populāras gan kā deserts, gan kā viegla maltīte.

Viens no klasiskajiem konditorejas izstrādājumiem ir krempita — kūka ar kraukšķīgu mīklas pamatni un biezu krēma slāni, kas parasti tiek gatavots no piena, olām un cukura. Tā ir viegla, gaisīga un bieži sastopama konditorejās.

Papildus šiem desertiem Serbijā ir izplatīti arī citi saldie ēdieni, piemēram, hurmašice (sīrupā mērcēti cepumi), vanilice (cepumi ar ievārījuma pildījumu) un dažādi kūku veidi.

Serbu virtuvē dzērieniem ir nozīmīga kultūras un sociālā loma, un tie bieži pavada gan ikdienas maltītes, gan svinīgus notikumus.

Vispazīstamākais tradicionālais dzēriens ir rakija — stiprs alkoholiskais dzēriens, kas tiek destilēts no dažādiem augļiem.^[7] Visizplatītākā ir plūmju rakija (šljivovica), taču tiek gatavotas arī versijas no aprikozēm (kajsija), bumbieriem (viljamovka), vīnogām un citiem augļiem. Rakija bieži tiek gatavota mājas apstākļos un ir svarīga viesmīlības sastāvdaļa — to tradicionāli piedāvā viesiem kā sagaidīšanas dzērienu.

Papildus rakijai plaši izplatīts ir arī vīns. Serbijā ir attīstīta vīnkopība, un tiek audzētas gan vietējās, gan starptautiskās vīnogu šķirnes. Populāri ir gan sarkanie, gan baltie vīni, un tie bieži tiek pasniegti kopā ar tradicionālajiem ēdieniem.

Tāpat iecienīts ir alus, kas ir populārs gan pilsētās, gan lauku reģionos. Vietējie alus zīmoli ir plaši pieejami un bieži tiek patērēti ikdienā.

Bezalkoholisko dzērienu vidū nozīmīga vieta ir kafijai, īpaši turku stilā gatavotai kafijai, kas tiek lēni vārīta un pasniegta nelielās tasītēs. Kafijas dzeršana ir svarīga sociālā tradīcija.

Plaši tiek lietoti arī augļu dzērieni, piemēram, svaigas sulas un mājās gatavoti kompoti.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Serbu virtuve.