Rurutu

Rurutu
	Rurutu
	Rurutu satelītattēls
	Rurutu Rurutu Rurutu
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	22°28′15″S 151°20′20″W / 22.47083°S 151.33889°WKoordinātas: 22°28′15″S 151°20′20″W / 22.47083°S 151.33889°W
Arhipelāgs	Tubuai salas
Platība	32,75 km²
Garums	10,4 km
Platums	3,5 km
Krasta līnija	30 km
Augstākais kalns	Manureva; 398 m
Administrācija
Valsts	Francija
Aizjūras teritorija	Franču Polinēzija
Komūna	Rurutu
Lielākais ciems	Moerai
Demogrāfija
Iedzīvotāji	2163 (2022)
Blīvums	66,0/km²
Pamatiedzīvotāji	tubuajieši
	Rurutu Vikikrātuvē

Rurutu (franču: Rurutu) ir vulkāniska sala Tubuai salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kur veido atsevišķu Rurutu komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tubuajieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs Moerai ziemeļaustrumu krastā; citas apdzīvotās vietas ir Hauti dienvidaustrumu krastā un Avera un Narui rietumu krastā.

Ģeogrāfija

Rurutu atrodas Tubuai salu rietumu daļā, tuvākā cietzeme ir 147 km attālā Rimatara dienvidrietumos.

Ģeoloģiski Rurutu sākotnēji izveidojās pirms 12 miljoniem gadu tā sauktajā Makdonalda hotspotā. Nākamo 10 miljonu gadu laikā erozijas rezultātā sala saruka, līdz tā kļuva gandrīz par atolu. Pēc tam, pirms nedaudz vairāk kā miljona gadu, Rurutu šķērsoja Arago hotspotu, kas to pacēla aptuveni par 150 metriem. Tagad salu lielākoties ieskauj stāvas jūras klintis no seniem koraļļiem, ko sauc par makateām. Klintīs daudz alu, kas piepildītas ar konkrēcijām, un Rurutu ir unikāla Franču Polinēzijas salu vidū, jo tās vēsturiskie iedzīvotāji dzīvojuši alās.

Reljefs paugurains, augstākais kalns ir Manureva (398 m vjl) salas ziemeļrietumos. Krasta līnija līdzena, to ieskauj koraļļu rifs.

Valda subtropu okeāna klimats, dominējot austrumu pasātiem. No janvāra līdz martam nokrišņi ir bagātīgi un gandrīz katru dienu.

Vēsture

Saskaņā ar mutvārdu tradīciju «Ati Aairi» salu starp 10. un 13. gadsimtu kolonizēja ieceļotāji no Tongas. Vēlākos gadsimtos salu centās iekarot iebrucēji no Samoas, Maupiti, Šuahines un Raivavaes, bet 16. gadsimtā salu centās pakļaut Tubuai vadonis.

Pirmais no eiropiešiem salu 1769. gada 13. augustā atklāja britu jūrasbraucējs Džeimss Kuks, bet nespēja izkāpt krastā piestāšanas grūtību un iedzīvotāju naidīgās attieksmes dēļ. 1821. gadā salā protestantu misiju nodibināja Londonas Misionāru biedrības misionāri. No 1862. līdz 1889. gadam salā pastāvēja neatkarīga Rurutu karaliste. 1889. gadā tā nonāca Francijas protektorātā, bet 1900. gadā Francija to iekļāva savos Polinēzijas valdījumos.

Saimniecība

Rurutu Franču Polinēzijā ir slavena ar saviem amatniecības izstrādājumiem, grozu pīšanu un jo īpaši pandāna šķiedras apstrādi, kas daudzām salas ģimenēm nodrošina ievērojamus ienākumus. Nozīmīgas nozares ir lauksaimniecība un zveja; nelielos apjomos tiek audzēta kafija. Tiek attīstīts tūrisms, sevišķi vaļu vērošana, kas šeit ierodas vairoties no jūlija līdz oktobrim.

Salas ziemeļos darbojas Rurutu lidosta ar 1450 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Taiti un citām Franču Polinēzijas salām^[3] un gadā apkalpo ap 18—22 tūkstošiem pasažieru.^[4]

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rurutu.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] UNEP Islands Directory

[2] "Les résultats du recensement de la population 2022 de Polynésie française" (ISPF)

[3] Rurutu routes and destinations. flightradar24.com

[4] "Résultats d'activité des aéroports français 2018". aeroport.fr

[1]

[2]

[3]

[4]

PROFILPELAJAR.COM