Raivavae
| Raivavae | |
|---|---|
| Raivavae | |
 Raivavaes satelītaina | |
  Raivavae  Raivavae  Raivavae | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 23°52′10″S 147°39′40″W / 23.86944°S 147.66111°WKoordinātas: 23°52′10″S 147°39′40″W / 23.86944°S 147.66111°W |
| Arhipelāgs | Tubuai salas |
| Salu skaits | ~25 |
| Platība | 16 km² |
| Lagūnas platība | 61 km² |
| Garums | 14 km |
| Platums | 7,8 km |
| Krasta līnija | 22,4[1] km |
| Augstākais kalns |
Hiro 437 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
 Francija |
| Aizjūras teritorija |
 Franču Polinēzija |
| Komūna | Raivavae |
| Lielākais ciems | Rairua-Mahanatoa |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 900 (2022[2]) |
| Blīvums | 56,3/km² |
| Pamatiedzīvotāji | tubuajieši |
 Raivavae Vikikrātuvē | |
Raivavae (franču un taitiešu: Raivavae) ir koraļļu atols ar centrālo vulkānisko salu Tubuai salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kur veido atsevišķu Raivavaes komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tubuajieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs Rairua-Mahanatoa ziemeļrietumu krastā; citas apdzīvotās vietas ir Anatonu ziemeļaustrumu krastā un Vaiuru dienvidu krastā.
Ģeogrāfija
Raivavae atrodas Tubuai salu vidusdaļā, tuvākā cietzeme ir 185 km attālā Tubuai ziemeļrietumos. Sala ir sena vulkāna virsotne, ko ieskauj 35 km garš koraļļu rifs, kas iekļauj 61 km² lielu lagūnu ar vienu kuģojamu savienojumu ar okeānu; uz rifa ap 20 motu. 8,7 km garās un 3,4 km platās centrālās salas reljefs paugurains, augstākais kalns ir Hiro (437 m vjl) salas austrumu daļā; dienvidu piekrastē plaši koraļļu sēkļi, uz tiem uzbērts Raivavaes lidlauks.
Sala atrodas nedaudz uz dienvidiem no Dienvidu tropu loka, valda subtropu okeāna klimats. Vidējā gaisa temperatūra ap 25 °C.
Vēsture
Nav pārliecinoši noteikts, kad Raivavaes sala pirmoreiz apdzīvota. Visticamāk, ka to kolonizēja izceļotāji no Biedrības salām, Manarevas vai Kuka salām. Mutvārdu ģenealoģija norāda uz radniecību starp Raiateas, Tubuai un Raivavae dižciltīgajām ģimenēm.
Tāpat kā citur Polinēzijā, Raivavaē izveidojās cilšu kopienas, kas savukārt tika sadalītas atsevišķos klanos. Šādai sabiedrības formai bija labvēlīga ģeogrāfija. Ielejas, kas pavērās pret jūru, kādreiz veidoja neatkarīgas apmetnes vietas katrai ciltij. Ielejās, ko atdalīja akmeņainas grēdas, tika izveidotas apūdeņojamas un nosusināmas terases taro audzēšanai. Pat mūsdienās var identificēt piecas galvenās kultivēšanas zonas, kas pieder bijušajām cilšu vadoņiem. Raivavaē – līdzās Havaju salām, Lieldienu salai, Taiti, Marķīza salām un Pitkērnai – ir viena no nedaudzajām Polinēzijas salām, kur tika uzstādītas monumentālas akmens statujas. Tās vienmēr bija saistītas ar tempļa platformu marai. Kultūras uzplaukuma laikā salas iedzīvotāju skaits tiek lēsts ap 15—20 tūkstošiem.
Pirmais no eiropiešiem salu 1775. gada 5. februārī atklāja spāņu jūrasbraucējs Tomass de Gajangoss, kas to nodēvēja par Santa Rosa par godu Svētajai Rozai no Limas. 1799. gada jūlijā salu apmeklēja britu kuģis Venus kapteiņa Džordža Basa vadībā, kas uzskatīja, ka ir salas pirmatklājējs un nodēvēja to par Lorda Boltona salu par godu savam biznesa partnerim Boltonas baronam Čārlzam Bišopam. 19. gadsimtā Raivavae bija zināma kā sandalkoka ieguves vieta, kā arī to apmeklēja vaļu mednieki un piedzīvojumu meklētāji.
1829. gada aprīlī postoša epidēmija izplatījās no Tubuai uz Raivavai, dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trijiem tūkstošiem līdz dažiem simtiem. Detalizēta tautas skaitīšana 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits ir tikai 409, no kuriem 241 bija vīrietis un 148 sievietes.
No 1819. gada līdz tam patstāvīgā Raivavae nonāca Taiti karaļa Pomares II valdījumā, bet no 1842. gada — Francijas protektorātā. 1880. gadā kopā ar Taiti Raivavae kļuva par Francijas koloniju.
Saimniecība
Tāpat kā citās Tubuai salu salās, vēsāks klimats nekā pārējā Polinēzijā veicina tradicionālo taro bumbuļu (Colocasia esculenta), kafijas koku, mango koku, ličiju un banānkoku audzēšanu dārzkopībā. Salā joprojām attīstīta amatniecība, un tajā tiek darinātas tradicionālās gliemežvāku kaklarotas, pītas cepures un darināti tifaifai. Turklāt Raivavae ir vienīgā sala Franču Polinēzijā, kur joprojām turpinās pīto kanoe būvēšana. Attīstās tūrisms.
Salas dienvidos jūrā uz koraļļu sēkļa izbūvēta Tubuai lidosta ar 1400 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Taiti un citām Franču Polinēzijas salām[3] un gadā apkalpo ap 11 tūkstošiem pasažieru.[4]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raivavae.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.