Podolija (ukraiņu: Поділля, poļu: Podole, krievu: Подо́лье) ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Vinnicas apgabals, daļēji Hmeļnickas apgabals, Ternopiļas apgabals, Čerkasu apgabals un Odesas apgabals.

Senatnē Podolijas zeme bija Kijivas Krievzemes daļa Dņestras un Dienvidbugas upju krastos, tās senais nosaukums bijis "Lejas zeme" (krievu: Подольная земля, Русь Дольная, Пониззя). 13. gadsimtā ietilpa Galīcijas-Volīnijas kņazistes sastāvā, robežojoties ar Zelta Ordas pārvaldītajām zemēm. Kad Kaujā pie Siņuhas ("Kaujā pie Zilajiem ūdeņiem") Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds 1362. gadā sakāva Zelta Ordas karaspēku un iekļāva Podolijas teritoriju Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā.

Pēc 1430. gada to pakļāva Polija un nodibināja Podolijas vojevodisti. No 1569. gada tā bija iekļauta Polijas-Lietuvas kopvalsts Podolijas un Braclavas vaivadiju sastāvā. Neilgu laiku bija pakļauta Osmaņu impērijai (1672-1699).

Pēc Pirmās Polijas dalīšanas 1772. gadā apgabala teritorija nokļuva Krievijas Impērijas Podolijas guberņas sastāvā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām, no 1918. līdz 1921. gadam Podolija bija galvenā Ukrainas Tautas Republikas karaspēku formēšanas un militārās virsvadības dislokācijas vieta, Kamjaneca-Podiļska bija Simona Petļuras karaspēka pēdējais atbalsta punkts.^[1]

Pēc Rīgas miera līguma 1921. gadā Podoliju iekļāva Ukrainas PSR sastāvā kā Viņņicas apgabalu. 1937. gadā no tā atdalīja Podolijas Kameņecas apgabalu ar centru Kamjanecā-Podiļskā, 1941. gadā apgabala centru pārcēla uz Proskurivu (vēlāko Hmeļnicku). Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS to ieņēma vācu karaspēks un iekļāva Ukrainas reihskomisariāta Volīnijas-Podolijas ģenerālapgabalā (Generalbezirk Wolhynien-Podolien) ar centru Luckā.

No 1991. gada Ukrainas sastāvā.

• 
  Podolijas teritorija mūsdienu Ukrainas kartē
• 
  Polijas-Lietuvas kopvalsts Podolijas un Braclavas vojevodistu teritorija (1619)

s d l Lietuvas dižkunigaitijas vaivadijas un autonomijas (1413—1795) Vītauta Dižā un Kazimira dibinājumi Viļņas vaivadija (no 1413) Traķu vaivadija (no 1413) Žemaitijas seņūnija (autonomija no 1441) Kijivas vaivadija (1471—1569) Aleksandra un Sigismunda I Vecā dibinājumi Vitebskas vaivadija (no 1503) Polockas vaivadija (no 1504) Navahrudakas vaivadija (no 1507) Smoļenskas vaivadija (1508–1654) Podlases vaivadija (1513–1569) Sigismunda II Augusta dibinājumi Brestas vaivadija (no 1566) Minskas vaivadija (no 1566) Mstislavas vaivadija (no 1566) Volīnijas vaivadija (1566—1569) Braclavas vaivadija Podolijas Lietuvas daļā (1566—1569) Sigismunda III Vāsas dibinājumi Pārdaugavas Livonijas hercogistē Cēsu vaivadija (1598–1620) Pērnavas vaivadija (1598–1620) Tērbatas vaivadija (1598–1620) Inflantijas vaivadija (no 1666) Vasaļvalstis un autonomijas Prūsijas hercogiste (no 1525) Pārdaugavas Livonijas hercogiste (no 1561) Kurzemes un Zemgales hercogiste (no 1562) Piltenes apgabals (no 1611)

s d l Krievijas Impērijas guberņas, vietniecības un lielākās pilsētas (1897) Pēterburga (galvaspilsēta, 1 264 900 iedzīvotāju) Maskava (1 038 600) Varšava (626 000) Odesa (403 800) Lodza (314 000) Rīga (282 200) Kijiva (247 700) Harkiva (174 000) Tbilisi (159 600) Viļņa (154 500) Saratova (137 100) Kazaņa (130 000) Rostova pie Donas (119 500) Tula (114 700) Astrahaņa (112 900) Jekaterinoslava (112 800) Baku (111 900) Kišiņeva (108 500) Helsinki (93 000) Nikolajeva (92 000) Minska (90 900) Ņižņijnovgoroda (90 100) Samara (90 000) Orenburga (72 400) Jaroslavļa (71 600) Daugavpils (69 675) Vitebska (65 900) Tallina (64 572) Liepāja (64 489) Jekaterinodara (65 600) Caricina (55 200) Pētera I guberņas pirms impērijas dibināšanas (1708) Arhangelogorodas guberņa Azovas guberņa Ingermanlandes guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Katrīnas I laika guberņas (1727) Arhangeļskas guberņa Belgorodas guberņa Pēterburgas guberņa Kazaņas guberņa Kijivas guberņa Maskavas guberņa Novgorodas guberņa Rīgas guberņa Sibīrijas guberņa Smoļenskas guberņa Tallinas (Rēveles) guberņa Voroņežas guberņa Katrīnas II laika vietniecības (dibināšanas gads) Arhangeļskas (1784) Braclavas (1793) Čerņigovas (1781) Harkovas (1780) Izjaslavas (1793) Irkutskas (1783) Jaroslavļas (1777) Jekaterinoslavas (1783) Kaukāza (1785) Kazaņas (1781) Kalugas (1776) Kijevas (1781) Kolivaņas (1783) Kostromas (1778) Kurskas (1779) Minskas (1795) Mogiļevas (1777) Ņižņijnovgorodas (1779) Novgorodas (1776) Novgorodas-Severskas (1781) Oloņecas (1784) Orlas (1778) Penzas (1780) Permas (1781) Podolijas (1795) Polockas (1777) Pleskavas (1777) Rīgas (1783) Rjazaņas (1778) Saratovas (1781) Simbirskas (1780) Sloņimas (1796) Smoļenskas (1775) Tallinas (Rēveles, 1783) Tveras (1775) Toboļskas (1782) Tulas (1777) Ufas (1781) Viļņas (1795) Vladimiras (1778) Voznesenskas (1795) Vologdas (1780) Volīnijas (1795) Voroņežas (1779) Viborgas (1783) Vjatkas (1780) Ģenerālguberņas (1775–1917), parasti sastāvēja no vairākām guberņām vai apgabaliem Pēterburgas Maskavas Baltkrievijas (1775-1856) Sibīrijas ģenerālguberņa (1802-1822), kas sadalīta Rietumsibīrijas (1822-1882) un Austrumsibīrijas (1822-1884), tā savukārt Amūras (1887-1917) un Irkutskas (1887-1917) ģenerālguberņās Lietuvas (1794-1912) Kijevas (1832-1912) Mazkrievijas (1802-1856) Jaunkrievijas (1802-1873) Orenburgas (1851-1881) Baltijas (līdz 1876) Varšavas (1874-1917) Turkestānas (1867-1917) Stepes ģenerālguberņa ar galvaspilsētu Omsku (1882-1917) Kaukāza vietniecība ar galvaspilsētu Tbilisi (1801–1917) Somijas (1809–1917)

s d l Krievijas Impērijas koloniālā struktūra Impērijas ķeizara pilns tituls (1917): "Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Udoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Jugras, Obdoras, Kondas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, Ivērijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Armēnijas apgabala pavēlnieks un valdnieks, Čerkesu un Kalniešu kņazu un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, Turkestānas valdnieks utt. utt." Lielkrievija Ņižņijnovgorodas (1393), Jaroslavļas (1463), Rostovas (1474), Udoras (1478), Beloozeras (1485), Tveras (1488), Pleskavas (1510), Rjazaņas (1521), Smoļenskas (1667) zemes Anektētās lielkņazistes Vladimiras (1364), Novgorodas (1478) un Kijivas (1667) zemes Novgorodas Republikas zemes Vjatkas (1489), Jugras (1502), Permas (1547), Kondas (1594), Obdoras (1609) zemes Tatāru hanistes Kazaņas (1552) Astrahaņas (1556) Sibīrijas (1607) Krimas (Taurijas) (1783) zemes Baltijas provinces un Karēlija Igaunijas (1721), Vidzemes (1721), Karēlijas (1743), Kurzemes un Zemgales (1795) zemes Lietuvas dižkunigaitija Mscislavas (1772), Polockas (1772), Vitebskas (1772), Lietuvas (1795), Žemaitijas (1795), Bjalistokas (1807) zemes Ukraina Čerņihivas (1764), Podolijas (1772), Volīnijas (1795) zemes Kaukāza valstis Kartlijas (1801), Kahetijas (1801), Imeretijas (1811), Kabardijas (1825), Armēnijas (1828) un Čerkesijas (1829) zemes Somijas lielhercogiste Somijas (1809) zemes Polijas karaliste Polijas (1815) zemes Turkestāna Vidusāzijas (1867) zemes