Mscislava

Mscislava
pilsēta
Мсцісла́ў
Мстиславль
Aleksandra Ņevska katedrāle Mscislavā
Aleksandra Ņevska katedrāle Mscislavā
Karogs: Mscislava
Karogs
Ģerbonis: Mscislava
Ģerbonis
Mscislava (Baltkrievija)
Mscislava
Mscislava
Mscislava (Mogiļevas apgabals)
Mscislava
Mscislava
Koordinātas: 54°01′06″N 31°43′18″E / 54.01833°N 31.72167°E / 54.01833; 31.72167Koordinātas: 54°01′06″N 31°43′18″E / 54.01833°N 31.72167°E / 54.01833; 31.72167
Valsts Karogs: Baltkrievija Baltkrievija
Apgabals Mogiļevas apgabals
Rajons Mscislavas rajons
Rakstos 1156
Pilsētas tiesības 1634
Iedzīvotāji (2026)[1]
 • kopā 9 753
Laika josla EET (UTC+3)
Mscislava Vikikrātuvē

Mscislava (baltkrievu: Мсціслаў) jeb Mstislavļa (krievu: Мстиславль) ir pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala austrumos, Mscislavas rajona centrs pie Vihras upes.

Vēsture

Pamatraksts: Mscislavas vaivadija

Vieta bijusi apdzīvota jau Dņepras-Daugavas kultūras laikā. Smoļenskas kņazs Rostislavs Mstislavovičs 1135. gadā nodibināja pilsētu un nosauca to sava tēva Mstislava Lielā vārdā. Rakstos pilsēta zināma no 1156. gada. No 1180. gada - Mstislavļas kņazistes centrs. 1359. gadā kņazisti ieņēma Aļģirds un pievienoja Lietuvas lielkņazistei. No 14. gadsimta beigām pilsēta piederēja Mstislavsku dzimtai. Kad smoļenskieši centās atņemt Mstislavļas kņazisti Lietuvai, pie pilsētas 1384. gada 29. aprīlī notika Kauja pie Vihras upes, kur smoļenskieši cieta smagu sakāvi, bet pati Smoļenska nokļuva vasaļatkarībā no Lietuvas liekņazistes. 1514. gadā Mstislavļas kņazs Mihails pievienoja kņazisti Maskavas lielkņazistei, tomēr pēc krievu sakāves Oršas kaujā bija spiests bēgt uz Maskavu, bet Mstislavļas kņaziste tika iekļauta Lietuvas liekņazistē kā stārastijas (no 1564. līdz 1566. gadam - vojevodistes) centrs. 1634. gadā karalis Vladislavs IV piešķīra Mscislavai Magdeburgas tiesības. 1654. gadā, kad Smoļensku ieņēma cara Alekseja I karaspēks, Mscislavu ieņēma bajāra Alekseja Trubeckoja karaspēks, kas 22. jūlijā veica iedzīvotāju slaktiņu, nogalinot apmēram 15 000 iedzīvotāju. Pēc šī notikuma pilsēta vairs neatguvās un zaudēja savu ietekmi.

Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsētu anektēja Krievijas Impērija. Mscislavu nopostīja 1812. gada kara laikā. 1924. gada 17. jūlijā to iekļāva Baltkrievijas PSR sastāvā. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada jūlija līdz 1943. gada 28. septembrim tā atradās vācu okupācijā. 1941. gada 15. oktobrī holokaustā nogalināja gandrīz visus (apmēram 1300) pilsētas ebrejus.

Cilvēki

Mscislavā dzimis ebreju vēsturnieks Simons Dubnovs (1860-1941), kura vārdā nosaukta Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola.

Atsauces

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.