Pinska

Pinska
Pinska;
	pilsēta
Пінск, Пинск
; Karogs	; Ģerbonis
	Pinska Pinska
	Koordinātas: 52°07′N 26°05′E / 52.117°N 26.083°EKoordinātas: 52°07′N 26°05′E / 52.117°N 26.083°E
Valsts	Baltkrievija
Apgabals	Brestas apgabals
Pirmoreiz rakstos	1097. gads
Pilsētas tiesības	1581. gads
Platība
• Kopējā	51,48 km2
Iedzīvotāji (2026)
• kopā	123 283
• blīvums	2 544,7/km²
Laika josla	UTC+2 (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa	www.pinsk.by
	Pinska Vikikrātuvē

Pinska (baltkrievu: Пінск, krievu: Пинск) ir pilsēta Brestas apgabalā Baltkrievijā. Pinskas rajona administratīvais centrs pie Pinas upes ietekas Pripjacā. Kokapstrādes (Пинскдрев) un ceļa būves tehnikas (Амкодор-Пинск) rūpniecība.

Klimats

Pinskas klimats ir mēreni kontinentāls. Jūras gaisa masu ietekmē šeit ir maiga ziema un mēreni silta vasara. Janvāra vidējā temperatūra ir -4,5 °C, jūlija 18,5 °C. Gada nokrišņu daudzums ir ap 630 mm. Dienu skaits ar temperatūru virs 0 °C ir 253. Gadā ir 165 dienas ar nokrišņiem.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1097. gadā, 12. gadsimta otrajā pusē no Kijivas Krievzemes Turovas kņazistes izdalījās Pinskas kņaziste. 1320. gadā Ģedimins pievienoja Pinskas kņazisti Lietuvas lielkņazistei. 1569. gadā, kad nodibinājās Polijas-Lietuvas kopvalsts, Pinska kļuva par vojevodistes centru. No 1636. līdz 1675. gadam pilsētā uzcēla jezuītu kolēģiju. 1648. gadā Pinsku ieņēma Bohdana Hmeļnicka karaspēks.

1793. gadā, pēc Polijas Otrās dalīšanas Pinsku iekļāva Krievijas Impērijas sastāvā. No 1917. līdz 1920. gadam Pinska atradās Ukrainas Tautas republikas sastāvā. No 1921. līdz 1939. gadam Pinska bija Polijas Otrās republikas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā pēc Polijas kampaņas 1939. gadā to iekļāva Baltkrievijas PSR, no 1941. gada tā ietilpa Ukrainas reihskomisariāta sastāvā, vēlāk — atkal Baltkrievijas PSR.

Iedzīvotāji

Baltkrievi (90,0%), krievi (5,8%). Pinska ir tenisistes Voļgas Gavarcovas (Вольга Гаварцова, 1988), poļu žurnālista Rišarda Kapusciņska (Ryszard Kapuściński, 1932—2007), futbolista Vitaļa Kutuzava (Віталь Кутузаў, 1980) un amerikāņu ekonomista Saimona Kuzneca (Simon Kuznets, 1901—1985) dzimtā pilsēta. Pinskas pilsētas skolā mācījās nākamais Izraēlas prezidents Haims Veicmans (Chaim Weizmann, 1874—1952), bet 1905. gada revolūcijas laikā pilsētā dzīvoja nākamā Izraēlas premjerministre Golda Meira (Golda Meir, 1898—1978). No 1912. līdz 1914. gadam pilsētā par skolotāju strādāja baltkrievu rakstnieks Jakubs Kolass (Якуб Колас, 1882—1956).