PROFILPELAJAR.COM

Malice Mizer

Malice Mizer bija japāņu visual kei rokgrupa, kas izveidota 1992. gadā un pastāvēja līdz 2001. gadam. Grupa bija populāra ar savu mūzikas stilu un teatrāliem priekšnesumiem, kas galvenokārt atspoguļojās 18. gs. franču tērpu izvēlē, grimā un skatuves dekorācijās.

Grupu izveidoja divi ģitāristi Mana (Mana) un Kozi (Közi), viņiem vēlāk pievienojās basģitārists Juki (Yu~ki). Šī trijotne tiek uzskatīta par pamatu grupai, kas nekad nemainījās. Malice Mizer vēsture tradicionāli tiek iedalīta trīs daļās jeb ērās - Tetsu (Tetsu) ēra, Gakta (Gackt) ēra un Klaha (Klaha) ēra. Šajās ērās bija dažādi mūzikas stili, apģērbi un tēmas, sākot ar franču klasisko mūzikas ēru un beidzot ar gotisku stilu.

1990. gada vidū un beigās, Malice Mizer bija viena no populārākajām visual kei grupām tieši Gakta ērā. Popularitāti dalīja arī tādas grupas kā La'cryma Christi, Fanatic Crisis un Shazna.[1][2]

2021. gadā mūzikas žurnāls Kerrang! Malice Mizer trešo labāko albumu Merveilles, kas tika izdots 1998. gadā, iekļāva TOP 13 sarakstā kā nozīmīgāko starp citiem japāņu roka un metāla albumiem.[3]

Tomēr Malice Mizer panākumu ceļš bija īss, 2001. gadā grupa paziņoja par tās pārtraukumu uz nezināmu laiku. 2010. gadā Mana, Kozi un Juki atkal uzstājās dažas reizes, taču grupa tā arī nekad neturpināja pastāvīgu darbību.

Vēsture

1992–1994: Tetsu ēra

Pirms Malice Mizer izveidošanas 1992. gada augustā, ģitāristi Mana un Kozi bija citā grupā ar nosaukumu Matenrou. Tomēr vēlāk nolēma izveidot savu grupu ar nosaukumu Malice Mizer (no franču valodas: malice et misère), kas nozīmē - ļaunums un posts. Šāds nosaukums izveidoja grupai filozofisku konceptu Kas ir cilvēks?, meklējot atbildes savās dziesmās.[4]

1992. gadā grupai Malice Mizer pievienojās vokālists Tetsu, basģitārists Juki un bundzinieks Gazs (Gaz), veidojot 20. gs. 80. gadu muzikālo sajaukumu, kas ietver gotisko roku, progresīvo roku un klasisko mūziku.

1993. gadā grupa izlaida savu pirmo singlu Speed of Desparate (Izmisuma ātrums) izlasē Braintrash.[4] Pirms tam viņi izdeva savu demo ierakstu ar nosaukumu Sans Logique (No franču valodas: Bez loģikas), iedvesmojoties no franču popdziedātājas Milēnas Fārmeres (Mylène Farmer) hitu ar tādu pašu nosaukumu, kas bija instrumentālā versijā.

Pēc izlases izdošanas, bundzinieks Gazs grupu pameta. Viņa vietā pievienojās Kami (Kami), kurš nupat pameta grupu Kneuklid Romance. Kami par Malice Mizer officiālo bundzinieku kļuva 1994. gadā pēc sešu mēnešu pārbaudes laika. Tajā pašā gadā pēc pāris demo ierakstiem, grupa izdeva savu pirmo debijas albumu Memoire (no franču valodas: Atmiņas) Manas jaunizveidotajā neatkarīgajā ierakstu kompānijā Midi:Nette, kur tas tika izdots atkārtoti kā bonusa dziesma Baroque (No franču valodas: Baroks) zem Memoire DX nosaukuma.

1994. gada 27. decembrī, vokālists un dziesmu autors Tetsu grupu pameta pēc viņu pēdējā koncerta. Pamešanas iemesls bija domstarpības radošajā jomā un nevēlēšanās būt atpazīstams Japānā ar ekstravagantu tērpu un grimu izmantošanu uz skatuvēm, kas raksturīgs visual kei stilam. Šķiršanās no grupas bija draudzīga un Tetsu izvēlējas citu muzikālu virzienu. Malice Mizer Tetsu dziesmu tekstus izmantoja citās dziesmās ar citiem vokālistiem.[4]

1995.–1998. gads: Gakta ēra

Grupa Malice Mizer nebija aktīva gandrīz gadu. 1995. gadā ģitārists Mana pieņēma grupā jaunu vokālistu vārdā Gakts, kurš bija aizgājis no Cains:Feel, un tajā pašā gadā 10. oktrobrī bija viņu pirmā uzstāšanās pilnā sastāvā.[5] [6] 1995. gada 10. decembrī grupa izdeva savu pirmo singlu Uruwashiki Kamen no Shoutaijou (no japāņu valodas: Skaistās maskas ielūgums) 1995. gada 10. decembrī. Šis singls bija pamats Malice Mizer pārmaiņām, kas viņus atšķira no pārējām grupām, proti, abu ģitāristu Manas un Kozi deju priekšnesums uz skatuves.[7] Koncepcija Kas ir cilvēks? turpinājās ar jaunām aprisēm, mūzikai iegūstot jaunas vēsmas ar tādiem žanriem kā ārtroks un sintīpops, iekļaujot vēl vairāk klasiskos un elektroniskos elementus. Arī grupas imidžs mainījās, pievēršot vairāk uzmanību 18. gs. franču kostīmiem ar gotisku noskaņu.

1996. gadā Malice Mizer izdeva savu otro albumu Voyage Sans Retour (no franču valodas: Ceļojums bez atgriešanās) un 1997. gadā savu pirmo "aizskatuvju" video Sans Retour Voyage "Derniere" (Encore Une Fois) (no franču valodas: Pēdējais ceļojums bez atgriešanās (Vēl vienu reizi)), kas ierakstīts teātrī Shibuya Public Hall. Video redzams gan krāšņi tērpi, gan grezna skatuve ar dejām.[8]

1997. gadā grupa piesaistīja ierakstu kompānijas Nippon Columbia uzmanību, kur arī tika parakstīts līgums.[4] Šajā kompānijā Malice Mizer izdevas vairākus veiksmīgus singlus kā Bel Air (no franču: Skaistais gaiss), Au Revoir (no franču: Visu labu!), Gekka no Yasokyoku (Mēnesnīcas nakts serenāde) un īsfilmu Bel Air (Kuuhaku no Toki no Naka de) de L'image (Skaistais gaiss: Tukšuma mirklī). 1998. gada martā Malice Mizer izdeva debijas albumu zem kompānijas vārda ar nosaukumu Merveilles (no franču: Brīnumi),[4] kas bija grupas veiksmīgākais albums, sasniedzot 2. vietu Oricon albumu topā un tur noturoties 16 nedēļas. [4] [9]

Gan albums, gan tā singls Gekka no Yasōkyoku saņēma RIAJ zelta sertifikātu par vairāk nekā 200 000 pārdoto eksemplāru skaitu.[10] Maijā Malice Mizer izdeva savu singlu Illuminati, kas sasniedza 7. vietu un tika pārdots vairāk nekā 100 000 eksemplāru. Vēlāk grupa izdeva vēl vienu singlu Le Ciel (No franču: Debesis), kas arī bija veiksmīgs, sasniedzot 4. vietu Oricon singlu topā.[11]

1998. gadā Malice Mizer uzstājās Yokohama Arena, tas bija viņu pēdējais koncerts kopā ar vokālistu Gaktu, kurš vēlāk grupu pameta savas solokarjeras dēļ.

Gakta pēkšņā aiziešana no grupas, sabiedrībā raisīja dažādas neizpratnes un baumas.[12] 1998. gada oktobrī kādā intervijā Gakts sūdzējās par grupas lēno progresu un atzina arī to, ka nebija novērtēts kā komponists. [13] Savukārt 1999. gada februāra intervijā viņš stāstīja par domstarpībām ar menedžmenta biroju, grupas konfliktiem un finsansēm, kā arī viņa izolāciju no grupas.[12] [14] 1999. gada marta intervijās grupas dalībnieki stāstīja, ka pēc 1998. gada kontakts ar Gaktu bija zaudēts. Minēja arī to, ka Gaktam nebija intereses turpināt jebkādu sadarbību ar viņiem un Midi:Nette kompāniju, un ar savu "nospodrinātu" tēlu devās solokarjeras pēdās.

1999. gadā Malice Mizer atkal bija jaunā vokālista meklējumos.

1999.–2000. gads: Kami nāve

Grupa pameta ierakstu kompāniju Nippon Columbia un atgriezās Midi:Nette, 1999. gada 21. jūnijā piedzīvojot traģēdiju - bundzinieka Kami nāvi.[15] Viņš atstāja dažas nepabeigtas dziesmas, kuras vēlāk tika iekļautas 2000. gada Shinwa (Mīts) albumā. Malice Mizer Kami nekad oficiāli neaizstāja ar citu bundzinieku, taču viņa vietā spēlēja iesildītājbundzinieku Šu (Shu) no bijušās grupas Aion.

Kami vārds turpmākajos Malice Mizer izdevumos tiek minēts kā "mūžīgs asinsradinieks" pateicībā par viņa darbu, lojalitāti un neatlaidību.

1999. gada otrajā pusē un 2000. gada sākumā Malice Mizer turpināja darbu bez vokālista un oficiāla bundzinieka, sarakstot un izdodot singlus un jaunu albumu.

2000.–2001. gads: Klahas ēra

2000. gada augustā Malice Mizer parādījās jauns vokālists Klaha no grupas Pride of Mind, pilnīgi atsakoties no Gakta ēras estētikas gan kostīmu, gan mūzikas aspektā. Tās vietā nāca dramatisms - dramatiska klasiskā mūzika un dark wave ar smagā metāla un gotisko elementu piesitienu.

2000. gada vasarā Malice Mizer izdeva savu pēdējo albumu Bara no Seidou (Rožu katedrāle), kas sasniedza 17. vietu topos ar 22 000 pārdotām kopijām.[16] 31. augustā un 1. septembrī grupa sniedza teatrālu divu dienu koncertu Nippon Budokan stadionā, kurā bija redzama pirotehnika, plīvurētu mūķeņu koris un katedrāle kā skatuves dekors.

2001. gadā Malice Mizer filmējās filmā par vampīriem ar nosaukumu Bara no Konrei (Mayonaka ni Kawashita Yakusoku) (Rožu kāzas: Pusnaktī dotais solījums) un izdeva vēl trīs singlus Gardenia (Gardēnija), Beast of Blood (Asins zvērs), Garnet ~Kindan no Sono e~ (Granāts ~Uz aizliegto dārzu~). Gardenia un Garnet bija ievērojami vieglākā tonī nekā iepriekšējais albums, kas liecināja par vēl vienu jaunu ēru grupai. Tomēr grupas dalībnieki 2001. gadā nolēma iet katrs savu ceļu, atstājot ziņojumus savā oficiālajā tīmekļa vietnē.

Lai arī grupai bija pārtraukums, dalībnieki neizslēdza iespēju atkal apvienoties.[4]

Solo projekti

1994. gadā pēc aiziešanas no Malice Mizer, Tetsu izdeva vienu solo albumu un vēlāk pievienojās vairākām grupām, tostarp Zigzo, Mega 8 Ball un Nil.

Savukārt Gakts 1999. gada sākumā uzsāka savu solokarjeru, kas guva milzīgus panākumus. Vēlāk viņš pievērsās arī aktierspēlei, kļūstot par vienu no Japānas labākajiem solo māksliniekiem un TV personībām.[17]

2002. gada decembrī Klaha arī uzsāka savu solokarjeru, taču arī pēc tam pazuda bez pēdām, un kopš 2007. gada par viņu nav nekādu oficiālu ziņu.

Basģitārists Juki nav bijis aktīvs kopš 2004. gada. Uzstājās tikai kā viesmākslinieks Manas un Kozi koncertos.

Ģitārists Kozi izveidoja industriālo duetu Eve of Destiny kopā ar Haruhiko Ašu (Haruhiko Ash) no grupas The Zolge. No 2008. līdz 2022. gadam viņš bija grupas Dalle dalībnieks. Ap 2010. gada jūniju Közi sāka uzstāties ar grupu My Horror Revue. Viņš ir arī izveidojis grupu XA-VAT, kas savu pirmo koncertu rīkoja 2010. gada 16. novembrī un izdeva savu pirmo singlu 2. decembrī.[18] 2012. gadā viņš izveidoja grupu ZIZ kopā ar mūziķiem, kas atbalstīja viņu solo karjerā.

2002. gadā, Malice Mizer ģitārists un līderis Mana izveidoja savu solo projektu Moi dix Mois, ar kuru ir uzstājies koncertos visā Eiropā. 1999. gadā Mana nodibināja savu modes zīmolu Moi-même-Moitié, kur apģērbi un aksesuāri ir elegenti gotiskā aristokrāta un gotiskā lolita stilos. Viņš arī turpina vadīt savu neatkarīgo ierakstu kompāniju Midi:Nette, kur bijis producents grupai Schwarz Stein un dziedātājai Kanonai Wakešimai (Kanon Wakeshima).

Muzikālais stils un ietekmes

Malice Mizer visā savas pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi izmaiņas gan vizuālā tēlā, gan skanējumā.[19] Žurnāla AllMusic autors Aleksejs Eremenko (Alexey Eremenko) norādīja, ka grupas mūzika ietver vairākas žanrus - dark wave, metālu, tehno, klasisko mūziku, sintīpopu un agrīno gotisko roku, saglabājot komerciālu mērķi.

Mana norādīja, ka ietekmējies no dažādiem skaņdarbiem un komponistiem, piemēram, Johanu Sebastianu Bahu, kur dažās dziesmās Mana atdarina klavesīna spēli.[20]

Pirmajos grupas gados, kur Tetsu bija pirmais vokālists, mūzikā valdīja franču romantisma ietekme, kur sakņojas gotiskais ar klasisko mūziku.[21] Šāda estētika parādījās arī grupas dalībnieku apģērbos un grimā, mazāk liekot akcentu uz skatuves dekorācijām, kur Gakta un Klahas ērā tā bija neatņemama sastāvdaļa.

Gakta ērā skanējums bija citādāks. Tā skanējums ietekmējās no progesīvā roka, papildus ņemot mākslas un klasiskās mūzikas elementus. Tika izmantota arī elektroniskā mūzika, baroka mūzika, franču pops un dark wave.[22]

Albumā Bara no Seidou, kurā vokālists bija Klaha, Malice Mizer mūzikā sāka iekļaut smago metālu, orķestri, ērģeles, klavesīnu, stīgu aranžējumu un kori.[23] Singlā Beast of Blood parādās klasiskās, metāla un popmūzikas saplūdums.

Malice Mizer dziesmu teksti galvenokārt ir japāņu valodā, kas vijas ar angļu un franču valodu.[24] Teksti mēdz būt pesimistiski. Tie koncentrējas uz cilvēka eksistences tumšajām niansēm, pētot ļaunprātības, traģēdijas, zaudējuma un nāves tēmas.[25] Dziesmām piemīt filozofiska noskaņa, kas japāņu kultūrai ir tik ļoti svarīga.

Grupa tiek uzskatīta par viena no ietekmīgākajām visual kei grupām pēc tādu grupu kā X Japan sākotnējiem panākumiem.[19] Mūsdienu mūziķi kā Golden Bomber, Matenrou Opera, Kamidžo (Kamijo) (Lareine, Versailles) un Sakito (Sakito) (Nightmare) arī iedvesmojas no šīs grupas.[26] [27] [28][29] Grupas Dir En Grey bundzinieks Šinja (Shinya), kurš minēja Kami kā vienu no trim izcilākajiem japāņu bundziniekiem, arī bija iedvesmojies no Malice Mizer, lai izveidotu savu blakusprojektu Seraph. [30] [31]

Dalībnieki

Bijušie dalībnieki

  • Mana – ģitāra, taustiņinstrumenti, sintezatori, perkusijas (1992–2001, 2010, 2012, 2014, 2016, 2018)
  • Kozi – ģitāra, taustiņinstrumenti, sintezatori, perkusijas, bekvokāls, čells (1992–2001, 2010, 2012, 2014, 2016, 2018)
  • Juki – basģitāra, kontrabass, perkusijas (1992–2001, 2010, 2012, 2014, 2016, 2018)
  • Gazs — bungas (1992–1993; miris 2017. gadā)
  • Tetsu — vadošais vokāls, ģitāra (1992–1994)
  • Kami — bungas (1993–1999; miris 1999. gadā)
  • Gackt — vadošais vokāls, klavieres (1995–1999)
  • Klaha — vadošais vokāls (2000–2001)

Viesmūziķi

  • Šu "Šue" Sakai — bungas (2000–2001)
  • Kazune (Kazune) – taustiņinstrumenti, sintezatori (2000–2001)
  • Hajato (Hayato) – bungas (2010, 2012, 2014, 2016)
  • Sakura (Sakura) – bungas (2018)

Diskogrāfija

Studijas albumi

  • Memoire (1994)
  • Voyage Sans Retour (1996)
  • Merveilles (1998)
  • Bara no Seidou (2000)

Atsauces

  1. ↑ «SHAZNA、ラクリマ、マリス、F◇C…番組から生まれた「ヴィジュアル系四天王」偏見の矢面に立たされた彼らの真の実力». JB Press (Japanese). 2024-11-20. Skatīts: 2025-05-16.
  2. ↑ Akemi Oshima. Visual Rock Perfect Disc Guide 500. Shinko Music, 2013-08-07. 60. lpp. ISBN 978-4-401-63825-3.
  3. ↑ «The 13 essential Japanese rock and metal albums you need to know». Kerrang!. 2021-05-13. Skatīts: 2021-09-15.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 "Malice Mizer". Allmusic.
  5. ↑ Niji. «Cains:Feel». JaME World, 2008. gada 3. augusts. Skatīts: 2024. gada 29. novembris.
  6. ↑ Kanei, Satoru (October 1998). "マリス·ミゼル ヴォーカリスト Gackt (ガクト) ロング·インタビュー" (ja). Quick Japan 21: 57–. ISBN 487233423X.
  7. ↑ barks. «【インタビュー】Mana × Közi、MALICE MIZERを語る「Kamiの約束が実現できる」». BARKS (japāņu), 2018-08-09. Skatīts: 2026-03-14.
  8. ↑ «【インタビュー】Mana × Közi、MALICE MIZERを語る「Kamiの約束が実現できる」». Barks (japāņu). 2018-08-29. Skatīts: 2021-01-02.
  9. ↑ «MALICE MIZERのランキング情報: アルバム売上TOP4作品» (japāņu). Oricon. Skatīts: 2024-11-29.
  10. ↑ «Japanese album certifications» (japāņu). Recording Industry Association of Japan. Skatīts: 2024-11-29.
  11. ↑ «MALICE MIZERのシングル売上TOP13作品». オリコンニュース（ORICON NEWS） (japāņu). Skatīts: 2026-03-14.
  12. ↑ 12,0 12,1 Geisha. «传记特别篇：Mana（Part 1. 自我探索）». JaME World (ķīniešu), 2011. gada 19. marts. Skatīts: 2024. gada 29. novembris.
  13. ↑ Gackt. Platinum Book -Private Treasures-. CSI株式会社, 2018. ISBN 9784908580062.
  14. ↑ Gackt. 自白 (Jihaku). 光文社 (Kobunsha), 2003. ISBN 4-334-97412-0.
  15. ↑ «【MALICE MIZER】KAMIのプロフィール｜死因はくも膜下出血だった｜ヴィジュアリズム宮殿». ヴィジュアリズム宮殿 (japāņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-28. Skatīts: 2024-05-15.
  16. ↑ «【MALICE MIZER】のオリコン順位と売り上げ枚数。» (japāņu). Oricon. 2010. gada 6. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. janvārī. Skatīts: 2019. gada 21. janvāris.
  17. ↑ Henry Johnson, Akitsugu Kawamoto. Global Glam and Popular Music: Style and Spectacle from the 1970s to the 2000s. Routledge, 2016. 202. lpp. ISBN 9781317588191.
  18. ↑ «XA-VAT Information». jame-world.com. Skatīts: 2010. gada 27. novembris.
  19. ↑ 19,0 19,1 McLeod, Ken (2013-11-01). "Visual Kei: Hybridity and Gender in Japanese Popular Culture" (EN). YOUNG 21 (4): 309–325. doi:10.1177/1103308813506145. ISSN 1103-3088.
  20. ↑ «ヴィジュアル系かく語りき Mana様 × 咲人様». DMMオンラインサロン (japāņu). Skatīts: 2026-03-14.
  21. ↑ «Sage Journals: Discover world-class research». Sage Journals (angļu). doi:10.1177/1103308813506145. Skatīts: 2026-03-14.
  22. ↑ «Sage Journals: Discover world-class research». Sage Journals (angļu). doi:10.1177/1103308813506145. Skatīts: 2026-03-14.
  23. ↑ «Sage Journals: Discover world-class research». Sage Journals (angļu). doi:10.1177/1103308813506145. Skatīts: 2026-03-14.
  24. ↑ «Sage Journals: Discover world-class research». Sage Journals (angļu). doi:10.1177/1103308813506145. Skatīts: 2026-03-14.
  25. ↑ «MALICE MIZER». jame-world.com. Skatīts: 2025-07-04.
  26. ↑ «『マツコの知らない世界』ヴィジュアル系特集に反響 LUNA SEAからMALICE MIZER、アリス九號.まで……非日常を追求する尊さ». Real Sound (japāņu). 2021-04-07. Skatīts: 2025-07-04.
  27. ↑ «Matenrou Opera「15th Anniversary」【Interview】». Nippongaku (angļu). 2022-03-15. Skatīts: 2025-07-04.
  28. ↑ «Interview with Kamijo: From Japan With Love». bax-shop.co.uk. Skatīts: 2025-07-04.
  29. ↑ «ヴィジュアル系かく語りき Mana様 × 咲人様». DMM.com (japāņu). Skatīts: 2025-10-23.
  30. ↑ «【ドラマガ22年4月号連動】日本の偉大なドラマー40 – Shinya's Vote». Rhythm & Drums Magazine (japāņu). 2022-05-19. Skatīts: 2025-09-08.
  31. ↑ «Interview - Shinya (SERAPH)». Mad Tea Party Magazine Web (japāņu). God Child Records. 2018-01-18. Skatīts: 2025-09-08.

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.