Labība
Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.[1] Graudaugi aug lielākās platībās un dod vairāk pārtikas enerģijas par citiem pārtikas veidiem pasaulē.[2] Graudaugi ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām, ogļhidrātiem, taukiem un olbaltumvielu. Kad tos rafinē, noņemot klijas un dīgļus, atlikusī endosperma satur galvenokārt ogļhidrātus, zaudējot lielu daļu citu uzturvielu.
Par pseidolabību sauc tādus augus, kuri botāniski nepieder graudzāļu dzimtai, taču to sēklas vai augļus, līdzīgi kā labību graudus, atsevišķi vai kopā ar graudiem vēsturiski izmanto putru un dažādu maizes izstrādājumu gatavošanā.[3]
Iedalījums
Visas labības var iedalīt 2 grupās:
- 1. grupas jeb t.s. īstajā labībā (rudzi, kvieši, mieži, auzas un tritikāle), ko galvenokārt audzē mērenā klimata joslā. Atkarībā no augšanas perioda, tām var būt gan vasarāju, gan ziemāju formas.[1]
- 2. grupas jeb t.s. prosveida labībā (rīsi, kukurūza, prosa un sorgo), ko lielākoties audzē siltāka klimata joslās un kam pastāv tikai vasarāju formas.[1]
Latvijā, atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem, audzē ziemas rudzus, ziemas kviešus, tritikāli un nelielā daudzumā arī ziemas miežus, bet no labības vasarāju formām — vasaras kviešus un vasaras auzas.[1]
Ieguve
Labības ieguves apjomi pasaulē pēc 2003. gada datiem:[2]
| Nosaukums | Ieguve (miljoni t) |
Piezīmes |
|---|---|---|
| Kukurūza | 792 | Galvenais pārtikas veids cilvēkiem Amerikā, Āfrikā, kā arī barība mājlopiem visā pasaulē |
| Rīsi | 659 | Galvenie graudaugi tropu un dažos mērenajos reģionos |
| Kvieši | 606 | Galvenie graudaugi mērenajos reģionos. Galvenais pārtikas veids Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā |
| Mieži | 133 | Audzē iesalam un barībai mājlopiem. |
| Sorgo | 63 | Svarīgs pārtikas veids Āzijā un Āfrikā, barība mājlopiem visā pasaulē |
| Prosa | 34 | Līdzīgu graudaugu grupa. Svarīgs pārtikas veids Āzijā un Āfrikā. |
| Auzas | 25 | Populāra barība mājlopiem visā pasaulē |
| Rudzi | 15 | Aug vēsā klimatā |
| Tritikāle | 12 | Kviešu un rudzu hibrīds |
| Griķi | 2 | Pseidolabība. Audzē Eirāzijā |
Kukurūza, rīsi un kvieši sastāda 87 % no visas pasaules labības ieguves un 43 % no visām pārtikas kalorijām 2003. gadā, un to apjomi kopš 1060. gada ir būtiski auguši. Savukārt auzu un rudzu apjomi ir kritušies.[2]
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Antons Ruža (redaktors). Augkopība. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004. 116. lpp. ISBN 9984-596-72-9.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «ProdSTAT». FAOSTAT. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. Februāris. Skatīts: 2006. gada 26. decembrī.
- ↑ Daiga Kunkulberga, Valdis Segliņš. Maizes ražošanas tehnoloģija. Rīga : RTU izdevniecība, 2010. 75. lpp. ISBN 978-9984-32-233-9.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Labība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.