Labība

Mieži, auzas un pārtikas produkti, kas izgatavoti no labības

Labība jeb graudaugi ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus kultivē, lai iegūtu to ēdamās sēklas jeb graudus.[1] Graudaugi aug lielākās platībās un dod vairāk pārtikas enerģijas par citiem pārtikas veidiem pasaulē.[2] Graudaugi ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām, ogļhidrātiem, taukiem un olbaltumvielu. Kad tos rafinē, noņemot klijas un dīgļus, atlikusī endosperma satur galvenokārt ogļhidrātus, zaudējot lielu daļu citu uzturvielu.

Par pseidolabību sauc tādus augus, kuri botāniski nepieder graudzāļu dzimtai, taču to sēklas vai augļus, līdzīgi kā labību graudus, atsevišķi vai kopā ar graudiem vēsturiski izmanto putru un dažādu maizes izstrādājumu gatavošanā.[3]

Iedalījums

Visas labības var iedalīt 2 grupās:

Latvijā, atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem, audzē ziemas rudzus, ziemas kviešus, tritikāli un nelielā daudzumā arī ziemas miežus, bet no labības vasarāju formām — vasaras kviešus un vasaras auzas.[1]

Ieguve

Labības ieguves apjomi pasaulē pēc 2003. gada datiem:[2]

Nosaukums Ieguve
(miljoni t)
Piezīmes
Kukurūza 792 Galvenais pārtikas veids cilvēkiem Amerikā, Āfrikā, kā arī barība mājlopiem visā pasaulē
Rīsi 659 Galvenie graudaugi tropu un dažos mērenajos reģionos
Kvieši 606 Galvenie graudaugi mērenajos reģionos. Galvenais pārtikas veids Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā
Mieži 133 Audzē iesalam un barībai mājlopiem.
Sorgo 63 Svarīgs pārtikas veids Āzijā un Āfrikā, barība mājlopiem visā pasaulē
Prosa 34 Līdzīgu graudaugu grupa. Svarīgs pārtikas veids Āzijā un Āfrikā.
Auzas 25 Populāra barība mājlopiem visā pasaulē
Rudzi 15 Aug vēsā klimatā
Tritikāle 12 Kviešu un rudzu hibrīds
Griķi 2 Pseidolabība. Audzē Eirāzijā

Kukurūza, rīsi un kvieši sastāda 87 % no visas pasaules labības ieguves un 43 % no visām pārtikas kalorijām 2003. gadā, un to apjomi kopš 1060. gada ir būtiski auguši. Savukārt auzu un rudzu apjomi ir kritušies.[2]

Atsauces

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Antons Ruža (redaktors). Augkopība. Jelgava : Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004. 116. lpp. ISBN 9984-596-72-9.
  2. 2,0 2,1 2,2 «ProdSTAT». FAOSTAT. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. Februāris. Skatīts: 2006. gada 26. decembrī.
  3. Daiga Kunkulberga, Valdis Segliņš. Maizes ražošanas tehnoloģija. Rīga : RTU izdevniecība, 2010. 75. lpp. ISBN 978-9984-32-233-9.

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.