PROFILPELAJAR.COM

Hetzner

Hetzner Online GmbH
Pamatinformācija
Lapas veids tīmekļa mitināšanas pakalpojumi, datu centrs
Valsts Valsts karogs: Vācija Guncenhauzene, Bavārija, Vācija
Izveidotāji Martins Hetcners
Darbību uzsāka 1997. gadā
Valodas vairākas
Komerciāla jā
Reģistrācija atkarīga no pakalpojuma
Popularitāte 2,7% no visām tīmekļa vietnēm (W3Techs dati)
Mājaslapa www.hetzner.com

Hetzner Online GmbH ir Vācijas uzņēmums un datu centru operators ar galveno mītni Guncenhauzenē, Bavārijā, Vācijā. Uzņēmums sniedz tīmekļa mitināšanas pakalpojumus, mākoņdatošanu, virtuālos privātos serverus un citus ar serveru infrastruktūru saistītus pakalpojumus.

Vēsture

Hetzner Online GmbH uzsāka darbību Vācijā 1997. gadā[1] ar nosaukumu Hetzner Online Services. Laikā no 2000. līdz 2015. gadam uzņēmums Vācijā darbojās ar juridisko statusu AG (Aktiengesellschaft – akciju sabiedrība). 2015. gadā tas mainīja juridisko statusu uz GmbH (Gesellschaft mit beschränkter Haftung – sabiedrība ar ierobežotu atbildību). 2019. gada sākumā Hetzner Online paplašināja savu izpilddirektoru komandu, pievienojot Stefanu Konvicku un Ginteru Milleru.[2]

Uzņēmums ir nosaukts tā dibinātāja Martina Hetcnera (Martin Hetzner) vārdā. Hetzner Online pieder un pārvalda trīs datu centru parkus Nirnbergā[3] un Falkenšteinā Vācijā, kā arī Tūsulā Somijā.[4][5][6] Uzņēmums arī iznomā kolokācijas telpas Ašburnā, Virdžīnijā, ASV, un Hilsboro, Oregonas štatā, ASV.[7] 2024. gadā Hetzner paplašināja savu globālo klātbūtni, atverot jaunu datu centru Singapūrā.[8]

Hetzner Online ir līdzinvestors Cinia C-Lion1 projektā, kas savienoja Helsinki un Rostokas pilsētas Vācijā ar 1100 kilometru garu zemūdens stikla šķiedras kabeli. Kabelis nodrošina ātrgaitas savienojumu starp Hetzner datu centriem Vācijā un Somijā.[9][10]

Pakalpojumi

Hetzner Online nodrošina serveru mitināšanu, tīmekļa vietņu mitināšanu, virtuālos privātos serverus, pārvaldītus serverus, domēna vārdus, SSL sertifikātus, krātuves kastes[11] un mākoņpakalpojumus. Datu centru parkos Nirnbergā, Falkenšteinā un Tūsulā/Somijā klienti var arī pieslēgt savu aparatūru Hetzner Online infrastruktūrai un tīklam, izmantojot uzņēmuma kolokācijas pakalpojumus.[12]

Uzņēmums pārvalda tiešsaistes serveru izsoļu vietni, kur iespēja nomāt iepriekš izmantotus serverus tiek izsolīta Nīderlandes izsoles (Dutch auction) veidā.[13] Saskaņā ar W3Techs datiem Hetzner pakalpojumus izmanto 2,7% no visām tīmekļa vietnēm.[14]

Hetzner Online ir noslēdzis domēna vārdu reģistratūras līgumu ar ICANN (domēnu reģistrēšanai ar .com, .net, .org un citiem domēniem),[15] DENIC (domēnam .de)[16] un nic.at (domēnam .at).[17]

Infrastruktūra

Datu centra parks būvniecības stadijā Falkenšteinā, Vācijā

Hetzner Online datu centru projektus koordinē un īsteno uzņēmuma ietvaros, pēc iespējas mazāk izmantojot ārpakalpojumus. Datu centru vienības apkalpo vairākas rezerves augšupsaites, tostarp 1300 Gbit/s uz DE-CIX un optiskās šķiedras saites uz Nirnbergu un Frankfurti. Kolokācijas iespējas ir pieejamas visos datu centru parkos Nirnbergā, Falkenšteinā (Vogtlandē) Vācijā un Helsinkos Somijā.[18]

2021. gadā tika atvērts datu centrs Ašburnā, Virdžīnijā, kas bija Hetzner pirmais serveris Amerikā.[19] Līdz 2024. gadam uzņēmums spēra nozīmīgu soli, atverot datu centru Singapūrā.[8] 2025. gada martā Hetzner un MHB Montage uzsāka HT Clean Energy – saules enerģijas iniciatīvu datu centriem, kas iezīmēja nozīmīgu soli uzņēmuma datu centru darbības oglekļa pēdas samazināšanā.[20][21]

Tīkls

Mugurkauls ir izveidots gredzenveida tīkla formā starp datu centru atrašanās vietām Nirnbergā un Falkenšteinā, kā arī vissvarīgāko interneta atrašanās vietu Frankfurtē. Visas atrašanās vietas ir savienotas ar centrālajiem apmaiņas mezgliem, piemēram, DE-CIX, AMS-IX, DATA-IX un V-IX, izmantojot uzņēmuma pašu optisko šķiedru tīklu.

Visiem Hetzner īpašajiem serveriem bija noteikts minimālais 20 terabaitu mēneša ierobežojums pilnam ātrumam, ar iespēju par papildu samaksu pārslēgties uz pilnu ātrumu. Tomēr no 2018. gada 1. oktobra uzņēmums atcēla joslas platuma ierobežojumu savienojuma ātrumam ar 1 Gbit/s.[22][23][24]

2025. gadā Hetzner sāka modernizēt savu pamattīkla infrastruktūru, izmantojot Nokia maršrutēšanas tehnoloģiju. Modernizācija ietver 7750 SR-1x maršrutētāju izvietošanu, kas atbalsta 100G savienojumus un ir saderīgi ar lielākas jaudas savienojumiem, piemēram, 400G un 800G.[25][26]

Incidenti

Drošības pārkāpums

2013. gada jūnijā Hetzner Online cieta no drošības pārkāpuma, kurā iebrucēji, kuri bija apdraudējuši Hetzner Online uzraudzības sistēmas, ieguva klientu informāciju.[27][28]

Krievijas sūdzības par Glavcom.ua

2014. gada augusta sākumā Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un masu mediju uzraudzības dienests (Roskomnadzor) nosūtīja daudzām ziņu aģentūrām pieprasījumu aizliegt jebkādu pieminēšanu par demonstrāciju, kas tika rīkota Sibīrijas pilsētā Novosibirskā, atbalstot Sibīrijas federalizāciju.[29][30] Vairāki šādi ziņojumi tika nosūtīti uz Ukrainu, kas tolaik atradās nepieteikta kara vidū ar Krievijas paramilitārajiem grupējumiem Doneckas apgabalā.[31]

Tā kā Ukrainas tiešsaistes laikraksti neizņēma rakstu, Roskomnadzor nosūtīja vēstules to interneta pakalpojumu sniedzējiem, pieprasot ziņas noņemšanu. Hetzner Online izpildīja prasības un nosūtīja paziņojumu glavcom.ua, prasot atrisināt problēmu 24 stundu laikā.[32]

Šo stāstu plaši publicēja ziņu avotos.[33] Ukrainas Ārlietu ministrija izdeva paziņojumu, paužot solidaritāti ar glavcom.ua īpašniekiem un žurnālistiem. Vācijas nodaļa Reportieri bez robežām arī izdeva paziņojumu, nosodot Roskomnadzor.

Paziņojumus par glavcom.ua apturēšanu Hetzner Online izdeva 2014. gada 6. augustā; 2014. gada 10. augustā Hetzner Online atvainojās, noliegdams, ka plānota jebkāda cenzūra, un norādot, ka to tehniskais atbalsts pieļāva kļūdu.[34] Tomēr līdz tam laikam stāsts jau bija plaši publicēts Vācijas plašsaziņas līdzekļos,[35] un glavcom.ua jau bija migrējusi uz citu mitināšanas pakalpojumu sniedzēju.[36][37]

Tiesvedība par no.spam.ee

2013. gadā Igaunijas pret-surogātpasta aktīvists Tīnu Samuels (Tõnu Samuel) savā tīmekļa vietnē no.spam.ee ievietoja ierakstu par iespējamo surogātpasta sūtītāju Silveru Tēdi (Silver Teede). Atriebībā Tēde iesniedza sūdzību Hetzner Online, kas nolēma pārtraukt pakalpojumu sniegšanu vietnei. Turpmākajā tiesvedībā Igaunijas tiesas atzina sūdzības par nepamatotām un piesprieda Silveram Tēdem atlīdzināt Samuelam zaudējumus par serveru zaudēšanu.[38][39][40]

Dublikāta Ed25519 SSH atslēgas

No 2015. gada aprīļa līdz 2015. gada decembrim daudzos operētājsistēmu attēlos, ko izmantoja Hetzner instalācijas programma, tika izmantotas dublikāta Ed25519 SSH atslēgas. Tas varēja nozīmēt, ka uzbrucējs varētu izmantot "cilvēka vidusceļa" uzbrukumu, lai kompromitētu SSH savienojumu. Hetzner nosūtīja e-pasta vēstuli visiem skartajiem klientiem ar informāciju par problēmu un tās risinājumu.[41][42]

Novaja Gazeta bloķēšana

2016. gada 11. janvārī Hetzner bloķēja Sanktpēterburgas vietni Novaja Gazeta, vadošajam opozīcijas, nevalstiskajam laikrakstam Krievijā.[43] Laikraksts apgalvoja, ka rīcība ir politiska cenzūra bez juridiska pamatojuma.[44]

Ukrainas kara informācijas bloķēšana

2022. gada 7. martā, Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā, Hetzner atslēdza mitināšanas kontu Ukrainas valsts kara informācijas tīmekļa vietnei (war.ukraine.ua).[45][46] Hetzner sākotnēji noliedza vietnes bloķēšanu. Divas dienas vēlāk Hetzner ar paziņojumu presei apstiprināja, ka ir kļūdaini apturējis serverus darbinieka kontā atrasto "anomāliju" dēļ un norādīja, ka viņu rīcība nav bijusi politiski motivēta.[47]

Krievijas lietotāju bloķēšana

2023. gada decembrī Hetzner nosūtīja e-pastus saviem lietotājiem, informējot tos, ka uzņēmums izbeigs līgumattiecības ar klientiem no Krievijas. Politiku bija paredzēts īstenot 2024. gada 31. janvārī.[48]

Atsauces

  1. ↑ «Company Overview of Hetzner Online AG». Businessweek. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. jūnijs. Skatīts: 2014. gada 19. jūnijs.
  2. ↑ «Hetzner Online expands management team». Hetzner Online GmbH. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. novembris. Skatīts: 2019. gada 6. maijs.
  3. ↑ Beatrix Taggart. «Hetzner Online shortlisted as "New Datacentre of the Year" at the 6th International Datacentre Awards». Daily Host News, 2013. gada 17. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. novembris. Skatīts: 2014. gada 19. jūnijs.
  4. ↑ Nicole Henderson. «Web Host Hetzner Online Adds Colocation Services to Two German Data Centers». Web Host Industry Review, 2013. gada 1. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. decembris. Skatīts: 2014. gada 19. jūnijs.
  5. ↑ «Hetzner sets foot in Finland». Good News from Finland/Finnfacts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembris. Skatīts: 2017. gada 21. novembris.
  6. ↑ «Hetzner constructs a data center park in Tuusula, Finland». Finpro. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. decembris. Skatīts: 2017. gada 21. novembris.
  7. ↑ «Data centers - Hetzner Online GmbH». www.hetzner.com (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-09. Skatīts: 2022-01-20.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Hetzner Cloud now also in Singapore». www.hetzner.com. Skatīts: 2024-10-20.
  9. ↑ «Submarine Data Cable to Link Germany and Finland». eco. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. decembris. Skatīts: 2017. gada 21. novembris.
  10. ↑ «Cinia Completes Submarine Data Cable to Link Germany and Finland». Cinea. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. septembris. Skatīts: 2017. gada 21. novembris.
  11. ↑ «Storage Boxes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-09-06. Skatīts: 2017-11-21.
  12. ↑ «About us». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-12. Skatīts: 2017-11-21.
  13. ↑ «Server auction - Hetzner Online GmbH». www.hetzner.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-30. Skatīts: 2020-03-24.
  14. ↑ «Usage statistics of Hetzner as data center provider». w3techs.com. Skatīts: 2025-04-24.
  15. ↑ «ICANN-Accredited Registrars». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-05. Skatīts: 2014-09-23.
  16. ↑ «List of DENIC Members». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-05. Skatīts: 2014-09-11.
  17. ↑ «Registrar-Liste». nic.at. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-01-18. Skatīts: 2014-09-11.
  18. ↑ «Data centers». 2017-11-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-09. Skatīts: 2017-11-21.
  19. ↑ «Truly thrifty cloud hosting - Hetzner Online GmbH». Hetzner Online GmbH. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 17. novembris. Skatīts: 2021. gada 17. novembris.
  20. ↑ «Dedicated Server, Cloud, Storage & Hosting». www.hetzner.com. Skatīts: 2025-03-06.
  21. ↑ «Hetzner and MHB Montage Launch Solar Venture for Data Centers». HostDean (angļu). 2025-03-06. Skatīts: 2025-03-06.
  22. ↑ «ALL HETZNER DEDICATED SERVERS NOW HAVE REAL UNLIMITED TRAFFIC». PlexGuide.com. 2018-10-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-11-09. Skatīts: 2018-12-24.
  23. ↑ «Hetzner Dedicated Servers now with real unlimited traffic». LowEndTalk. 2018-10-01. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-24. Skatīts: 2018-12-24.
  24. ↑ «Traffic/en - Hetzner DokuWiki». Hetzner.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-29. Skatīts: 2018-12-24.
  25. ↑ Paul Lipscombe Comment. «Nokia to bolster Hetzner's data center infrastructure». www.datacenterdynamics.com (angļu), 2025-03-17. Skatīts: 2025-04-29.
  26. ↑ «Hetzner enhances datacentre core network infrastructure | Computer Weekly». ComputerWeekly.com (angļu). Skatīts: 2025-04-29.
  27. ↑ Fabian Scherschel. «Hetzner web hosting service hacked, customer data copied». The H, 2013. gada 7. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 26. februāris. Skatīts: 2014. gada 19. jūnijs.
  28. ↑ Nicole Henderson. «Hetzner Security Breach Exposes Customer Passwords, Payment Information». Web Host Industry Review, 2013. gada 7. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. jūnijs. Skatīts: 2014. gada 19. jūnijs.
  29. ↑ «BBC: "Блог редактора: Артем Лоскутов и "федерализация Сибири"». 2014. gada 2. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-05-21. Skatīts: 2019-12-21.
  30. ↑ «BBC World Service statement regarding interview with Artem Loskutov». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-06-05. Skatīts: 2019-12-21.
  31. ↑ «Bloomberg: Ukraine in 'Undeclared War' With Russia as Rebels Unite». Bloomberg News. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-01-08. Skatīts: 2017-03-07.
  32. ↑ «Немцы заблокируют «Главком» за то, что он не удалил статью по требованию Роскомнадзора». 2014. gada 6. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-10. Skatīts: 2014-08-07.
  33. ↑ Moritz Gathmann. «Webhoster Hetzner: Deutsche Firma hilft russischer Medienaufsicht bei Zensur». Der Spiegel, 2014. gada 8. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-27. Skatīts: 2014-08-11.
  34. ↑ «Human rights in Ukraine: Russian censor will not be allowed to block Glavkom». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-12. Skatīts: 2014-08-11.
  35. ↑ «The Truth About Hetzner Censoring Glavcom». root-services.net. 2014. gada 9. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-09-03.
  36. ↑ «Роскомсвобода: Немецкий хостер хотел заблокировать украинский сайт по требованию Роскомнадзора, но извинился». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-12. Skatīts: 2014-08-11.
  37. ↑ «Glavcom.ua: Немецкий хостер отказался блокировать «Главком» и извинился перед редакцией». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-08-12. Skatīts: 2014-08-11.
  38. ↑ Hans Lõugas. «Laimaja peab sotsiaalmeedias vabandust paluma». Eesti Päevaleht, 2013. gada 29. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 10. augusts. Skatīts: 2014. gada 7. augusts.
  39. ↑ Sander Silm. «Netilaimaja peab maksma Tõnu Samuelile 11 150 eurot». Õhtuleht, 2013. gada 28. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 12. augusts. Skatīts: 2014. gada 7. augusts.
  40. ↑ Silver Meikar. «Silver Meikar: avatus ja läbipaistvus taastaks usalduse». Postimees, 2013. gada 17. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augusts. Skatīts: 2014. gada 7. augusts.
  41. ↑ «Ed25519/en – Hetzner DokuWiki». wiki.hetzner.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 5. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 16. aprīlis.
  42. ↑ «Duplicate ED25519 SSH Host Keys at Hetzner». blogs.intevation.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 11. maijs. Skatīts: 2020. gada 16. aprīlis.
  43. ↑ «Немецкий провайдер заблокировал сайт «Новой газеты в Петербурге»». 2016. gada 11. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-10-27. Skatīts: 2016-01-11.
  44. ↑ «Осторожно, цензура!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-01-09. Skatīts: 2016-01-11.
  45. ↑ «Ministry of Foreign Affairs of Ukraine - German hosting provider Hetzner Online GmbH blocks access to Ukraine’s key online platform which provides information to the international community about Russia’s invasion of Ukraine». mfa.gov.ua (angļu). Skatīts: 2025. gada 20. oktobris. On March 7, 4:30 PM (Kyiv time), the official website of Ukraine run by the Ministry of Foreign Affairs of Ukraine, which presents verified information about the full-scale Russian invasion of Ukraine, has become inaccessible as the hosting account has been disabled. The hosting company Hetzner Online GmbH has not provided any explanation on the causes of the website’s unavailability.
  46. ↑ «Ukraine / Україна on Twitter». Twitter (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-10. Skatīts: 2022-03-10.
  47. ↑ «Statement Concerning The Website war.ukraine.ua». www.hetzner.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-03-09. Skatīts: 2022-03-10.
  48. ↑ «Hetzner will block users from Russia - posted by one of the users». Low End Talk. 2023. gada 18. decembris.

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.