Frontons (no franču: fronton, latīņu: frons, frontis — 'piere, sienas priekšējā daļa') ir celtnes fasādes, portika vai kolonādes nosegums (parasti trīsstūrveida, retāk lokveida), kas ir norobežots ar divslīpju jumtu virspusē un dzegu pamatnē.

Antīko tempļu galējās malas vienmēr nobeidzās augšpusē ar zemu frontonu, kura trīsstūrveida laukums jeb timpāns bija dekorēts ar skulptūrām, bet sānu dzegas balstīja celtnes divslīpju jumta galus. Romiešu arhitektūras beidzamajā posmā parādījās citas formas frontoni, kas vēlāk pārgāja renesanses arhitektūrā, proti, kuros abas slīpās dzegas tika nomainītas pret vienu lokveida dzegu, veidojot pusapaļas formas timpānu. Vēlākos laikos frontoni kļuva vēl daudzveidīgāki: trapeces veida frontoni ar sānu dzegām, kas augšpusē nesavienojas, vienādmalu trīsstūru veidā u.c. Šādi frontoni tika uzstādīti galvenokārt ne virs fasādēm, bet virs logiem, durvīm un lieveņiem. Frontonus, kuri nepilda nesošās konstrukcijas funkcijas, bet ko izmanto virs logiem un durvīm kā dekoratīvus elementus, sauc par sandrikiem.^[1]

• Ķīļveida — atgādina apgāztu kuģa ķīli, raksturīgs senkrievu koka arhitektūrai.
• Lokveida — atgādina uzvilktu loku. Paturpinot loka segmentu, veidojas aplis.
• Pusapaļš — ar pusapļa nobeigumu.
• Pārtraukts — ar horizontālu dzegu, kas pārtrūkst vietā, kur paredzēts kāds iestarpinājums, piemēram logs. Ja apakšējās dzega gandrīz pilnībā izzūd, un frontons balstās, piemēram, uz divām kolonnām, tad šādu frontonu sauc par pusfrontonu. Ja dzegas vispār nav, frontons pārtop par zelmeni vai gotiskajā arhitektūrā par vimpergu.
• Pārrauts — ar augšā nesavienotiem dzegu galiem, kas reizēm var pāriet volūtās, starp kuriem var novietot pjedestālu vāzei, krūštēlam vai kādam citam dekoratīvam elementam.
• Pakāpienveida — pakāpienu veidā, samazinoties izmēros virzienā uz augšu.
• Trapecveida — veidojot trapeces formu.
• Trīsstūrveida — Veidojot vienādsānu trīsstūra formu.