Austrumslāvi
 Valstis ar pārsvarā austrumslāvu izcelsmes iedzīvotājiem (Baltkrievija, Krievija, Ukraina) | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 210+ mlj | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| |
| Valodas | |
| ukraiņu, krievu, baltkrievu, rusīnu | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| dienvidslāvi, rietumslāvi | |
Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem. Mūsdienās pie austrumslāvu tautām pieskaita baltkrievus, krievus un ukraiņus, reizēm arī rusīnus (bieži tiek uzskatīti par ukraiņu tautas apakšgrupu).
Vēsture
Lielās tautu staigāšanas laikā ap 300.—700. gadu m.ē. slāvi ziemeļaustrumu virzienā iespiedās Dņepras baltu apdzīvotajā Valdaja augstienē un tās apkārtnē. Pa Lovates un Volhova ūdensceļiem slāvi nokļuva līdz Lādogas ezeram, izspiežot somugrus mūsdienu Pleskavas un Veļikijnovgorodas apkaimē, bet 9. gadsimtā nokļuva Baltijas jūras vikingu pakļautībā.
Pirmo reizi rūsi (Ruzzi) pieminēti pēc 850. gada kāda Bavārijas ģeogrāfa aprakstā par tautām, kas dzīvoja uz ziemeļiem no Donavas (latīņu: Descriptio civitatum et regionum ad septentrionalem plagam Danubii). Nestora hronikā par 864. gadu pieminēti Ilmeņa slovēņi un kriviči Daugava augštecē, bet par 885. gada notikumiem arī severjani, poļani, drevļani, radimiči Ukrainā, par 907. gada notikumiem horvāti, duļebi un vjatiči, bet 10. gadsimta notikumu aprakstos minēti arī dregoviči un volīnieši.
1230. gadu beigās Batuhans iebruka Kijivas Krievzemē, izpostīdams gandrīz visas galvenās pilsētas, izņemot Smoļensku, Novgorodu un Pleskavu. 1307. gadā dižkunigaitis Vītenis pakļāva Polockas kņazisti. 1345.—1377. gadā dižkunigaitis Aļģirds pakļāva Smoļenskas kņazisti, Volīnijas kņazisti, Podoliju, Čerņihivas kņazisti un Kijivu, kas izraisīja konfliktu ar Zelta Ordas pakļautībā esošo Maskavas lielkņazisti. Lietuvas lielkņazistē izveidojās rutēņu valoda, kas kļuva par ukraiņu un baltkrievu valodas priekšteci, bet Zelta Ordas pārvaldītajā austrumslāvu daļā attīstījās krievu valoda.
Pēc Kuļikovas kaujas starp Maskavas un Lietuvas lielkņazistēm sākās ilgstoši lietuviešu-krievu kari, kas ilga līdz Krievijas Impērijas izveidei un Polijas-Lietuvas kopvalsts sagrāvei 18. gadsimtā.
Atsauces
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Austrumslāvi" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumslāvi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.