PROFILPELAJAR.COM

Šoks

Šoks ir kritisks organisma stāvoklis, ko izraisa pēkšņs asins plūsmas kritums ķermenī.[1]

Organisms izjūt šoku, ja ir smags ievainojums, kas saistīts ar stiprām sāpēm, asiņošanu, asins zudumu, kaulu lūzumiem, traumatiskām locekļu amputācijām, apdegumiem; šoku var izraisīt arī smagi psihiski pārdzīvojumi.[2] Tāpat šoku var izraisīt arī karstuma dūriens, alerģiska reakcija, smaga infekcija vai saindēšanās.[1]

Cilvēkiem, kas cietuši no šoka, vērojama pelēcīgi bāla ādas krāsa, auksti sviedri, pazemināta ķermeņa temperatūra un asinsspiediens, ātrs un vājš pulss. Cietušā apziņa ir skaidra.[2] Primārais šoks rodas tūlīt traumas brīdī. Sekundārais šoks rodas dažas stundas pēc traumas.[2]

Simptomi

Galvenie rādītāji un simptomi par šoka stāvokli ķermenī ir šādi:[3]

Veidi

Izšķir četrus šoka tipus: hipovolēmisko, distributīvo, kardiogēno un obstruktīvo.[4]

Hipovolēmiskais šoks rodas, ja asinsvados nav pietiekami daudz asiņu, lai nogādātu skābekli uz orgāniem.[5] Parasti šis šoka veids novērojams bērniem. Cēlonis ir šķidruma zudums organismā, bieži cēloņi ir asins zudums (trauma, operācija, asiņošana).[4]

Distributīvā šoka pamatā asinsvadi paplašinās un asinspiediens nav pietiekams, lai apgādātu visus orgānus organismā,[3] novērojama karsta āda.[4]

Kardiogēno šoku var izraisīt sirds bojājumu dēļ samazināta asins plūsma organismā.[3] Izpaužas ar plaušu tūsku, mitru klepu, stenēšanu. Kardiogēnā šoka pazīmes var būt iedzimta sirdskaite, toksisku vielu ietekme.[4]

Obstruktīvs šoks rodas, ja asinis nevar nokļūt tur, kur tas nepieciešams.[3] Obstruktīvā šoka gadījumā kaut kas ķermenī, piemēram, asins receklis, kavē asinīm ieplūst vai izplūst no sirds asinsvadiem.[6]

Visi šoka veidi ir dzīvībai bīstami.[3]

Cēloņi

Šoku var izraisīt jebkurš stāvoklis, kas samazina asins plūsmu organismā, tostarp:

Šoks bieži vien ir saistīts ar smagu ārēju vai iekšēju asiņošanu, kas radusies smaga ievainojuma dēļ.[7]

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 «Shock: First aid». Mayo Clinic (angļu). Skatīts: 2024-05-21.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «ŠOKS». medicine.lv (latviešu). 2012-04-02. Skatīts: 2024-05-21.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «What You Should Know About Shock». Healthline (angļu). 2018-07-27. Skatīts: 2024-05-21.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 [https://www.talakizglitiba.lv/sites/default/files/2022-01/NMP%20pediatrija_ambulatoraja%20prakse.pdf "Neatliekamie stāvokļi un to simulācija pediatrijā: ambulatorā prakse"]. Rīgas Stradiņa universitāte. 2019.
  5. ↑ Department of Health & Human Services. «Shock». www.betterhealth.vic.gov.au (angļu). Skatīts: 2024-05-21.
  6. ↑ «Obstructive Shock: Causes, Symptoms and Treatment». Cleveland Clinic (angļu). Skatīts: 2024-05-21.
  7. ↑ «Shock: MedlinePlus Medical Encyclopedia». medlineplus.gov (angļu). Skatīts: 2024-05-21.

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.