Šnicele

Šnicele ar citrona šķēlēm un frī kartupeļiem
Izcelsmes vieta	Austrija
Reģions	Viduseiropa
Ieviests	19. gadsimta sākumā
Pasniedz	63°C temperatūrā
Galvenās sastāvdaļas	gaļa, milti, olas, rīvmaize
Variācijas	Vīnes šnicele, cūkgaļas šnicele, vistas šnicele, augu izcelsmes šnicele

Šnicele (no vācu: Schnitzel — 'šķēlīte') ir plāna, panēta un apcepta gaļas šķēle, kas ir populārs ēdiens daudzviet Eiropā, īpaši Austrijā un Vācijā. Šnicele tradicionāli tiek gatavota no teļa vai cūkgaļas, taču ir sastopamas arī versijas ar vistas gaļu vai veģetārām alternatīvām.^[1]

Slavenākais šniceļu veids ir Vīnes šnicele (Wiener Schnitzel), kas ir viens no Austrijas nacionālajiem ēdieniem. Šī ēdiena izcelsmi bieži saista ar 19. gadsimta sākumu, lai gan pastāv uzskati, ka tas radies vēl agrāk un ir iedvesmots no līdzīgiem Vidusjūras reģiona ēdieniem, piemēram, kotletēm vai milanesas.

Gadsimta beigās šnicele izplatījās arī citās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, Šveicē, Ungārijā un Čehijā, kur katrā reģionā tai izveidojās savi šniceles paveidi. Mūsdienās šnicele ir pazīstama visā pasaulē, īpaši pateicoties Austrijas un Vācijas emigrantu kopienām.

Padomju laikā par šniceli dēvēja izstrādājumu no maltas gaļas masas, kas no bifšteka atšķīrās tikai ar ovālu, nevis apaļu formu, kā arī tās biezums bija 0,6 līdz 0,8 cm, nevis līdz 2 cm kā bifštekam. Pirms apcepšanas šniceli apmērcēja olā un apviļāja rīvmaizē.^[2] Atšķirībā no kotletes, šniceles masai nepievienoja baltmaizi.

Klasiskās šniceles pamatā ir plāni izklapēta gaļa, kas tiek apviļāta miltos, pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē. Gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā sviesta vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu. Šnicele tiek pasniegta veselā gabalā, atšķirībā no girosa vai kebaba, kur gaļa tiek sagriezta.

Populārākie gaļas veidi šnicelei:

• Teļa gaļa (Vīnes šnicele);
• Cūkgaļa (bieži sastopama Vācijā un Austrumeiropā);
• Vistas gaļa (viegla alternatīva);
• Augu izcelsmes šnicele (no sojas, seitana vai sēnēm).

Parasti šnicele tiek pasniegta ar garnējumu, piemēram:

• Vārītiem vai ceptiem kartupeļiem;
• Kartupeļu salātiem;
• Citrona šķēli (lai pievienotu svaigumu);
• Zaļajiem salātiem vai dzērveņu mērci.

• Vīnes šnicele — tradicionāli no teļa gaļas; Austrijā nosaukums "Wiener Schnitzel" ir aizsargāts un to drīkst lietot tikai šnicelēm, kas gatavotas no teļa gaļas.
• Šnicele Holstein stilā — pasniegta ar ceptu olu, anšoviem un kaperiem (Vācija).
• Cordon Bleu — ar sieru un šķiņķi pildīta šnicele.
• Veģetārā šnicele — mūsdienās populāra versija, kas veidota no sojas, tofu, sēnēm vai dārzeņu maisījuma.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šnicele.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)