Zosis ir vispārīgs nosaukums noteiktai ūdensputnu grupai, kas galvenokārt pieder pīļu dzimtai (Anatidae). Šis jēdziens neapzīmē vienu vienotu sistemātisku taksonu, jo ar vārdu “zosis” ikdienas valodā, sugu nosaukumos un daļēji arī ornitoloģiskajā literatūrā tiek apzīmēti gan taksonomiski radniecīgi, gan tikai ārēji līdzīgi putni. Tādēļ “zosis” uzskatāmas par funkcionālu un morfoloģisku, nevis striktā nozīmē monofilētisku bioloģisku grupu. Šaurākā, taksonomiski precīzā nozīmē ar zosīm parasti saprot tā dēvētās īstās zosis, kas pieder zosu ciltij (Anserini) zosu apakšdzimtā (Anserinae). Tajā ietilpst pelēkās zosis (Anser) un melnās zosis (Branta). Tieši šīs sugas visbiežāk kalpo par etalonu zosu raksturojumam zinātniskajā literatūrā.

Vienlaikus ikdienas valodā un sugu nosaukumos par zosīm mēdz dēvēt arī vairākus citus ūdensputnus, kas taksonomiski nepieder zosu ciltij. Piemēram, Nīlas zoss (Alopochen aegyptiaca') pieder citai pīļu dzimtas apakšdzimtai (dižpīļu apakšdzimtai), savukārt žagatzoss (Anseranas semipalmata) ir atsevišķas dzimtas — žagatzosu dzimtas (Anseranatidae) — pārstāvis. Tāpat vēsturiski vai nosacīti par zosīm sauktas arī citas formas, piemēram, pundurzosis (Nettapus), kas patiesībā ir nelielas pīles un pieder peldpīļu apakšdzimtai (Anatinae), kā arī Keipbarenas zoss (Cereopsis novaehollandiae), kuras sistemātiskais novietojums ilgstoši bijis diskusiju objekts. Pie zosīm tradicionāli pieskaitīta arī izmirušo Cnemiornis ģints Jaunzēlandes “zosis”, kas mūsdienās uzskatāmas par specializētām, nelidojošām pīļu dzimtas formām. Līdzīgā veidā nosacīti par zosi tiek dēvēta arī piešspārnu zoss (Plectropterus gambensis), kas filogenētiski ir tuvāka dižpīlēm nekā īstajām zosīm. Putniem, kurus parasti dēvē par zosīm, raksturīgs vidējs līdz liels ķermeņa izmērs, salīdzinoši garš kakls, spēcīgs, plats knābis ar labi attīstītām raga plātnītēm (lamellas), kā arī kājas ar peldplēvēm, kas pielāgotas gan peldēšanai, gan pārvietošanai uz sauszemes. Ekoloģiski lielākā daļa zosu ir izteikti augēdāji, barojoties ar zālēm, lapām, grīšļiem, saknēm un kultūraugu graudiem; barošanās laikā tās bieži ganās pļavās, laukos, tundrā un mitrājos.

Daudzām sugām raksturīga sezonāla migrācija, bieži novērojama arī raksturīgā lidošana kāša ierindā, izteikta sociāla uzvedība un ilgstošu pāru saišu veidošana. Ikdienas valodā termins “zosis” plaši attiecas arī uz mājas zosīm, kas ir cilvēka pieradinātas savvaļas zosu formas. Šī jēdziena divējādais lietojums skaidri atspoguļo atšķirību starp bioloģisko sistemātiku un tradicionālo, kultūrā un valodā iesakņojušos dzīvnieku klasifikāciju, kurā ārējā līdzība un lietojuma tradīcija nereti ir svarīgāka par filogenētisko radniecību.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zosis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)

Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l