Vērgale
| Vērgale | |
|---|---|
| vidējciems | |
|
Vērgales muižas pils | |
| Koordinātas: 56°41′53″N 21°11′50″E / 56.69806°N 21.19722°EKoordinātas: 56°41′53″N 21°11′50″E / 56.69806°N 21.19722°E | |
| Valsts |
|
| Novads | Dienvidkurzemes novads |
| Pagasts | Vērgales pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,11 km2 |
| Iedzīvotāji (2016) | |
| • kopā | 324 |
| • blīvums | 291,9/km² |
|
| |
Vērgale (vēsturiski arī Vērgaļi) ir vidējciems Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagasta centrs netālu no autoceļa P111 (Ventspils (Leči)—Grobiņa).
Vērgales muižas kungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, muižas kompleksa ēkās atrodas Vērgales pamatskola, kultūras nams, muzejs, bibliotēka un pagasta pārvalde. 1597. gadā dibinātās Vērgales luterāņu baznīcas altāris un citas detaļas ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.
Vēsture
1253. gada Kursas dalīšanas līgumā pieminēts Virgenare ciems. Livonijas ordeņa valsts laikā Vērgale ietilpa Kuldīgas komturejas teritorijā, Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Durbes draudzes novadā un piederēja Gerhardam Noldem, kurš to 1612. gadā pārdeva Heinriham Zakenam. 1722. gadā Vērgales muižu (Virginahlen) ieguva Georgs Bērs. Ap 1780.-1790. gadu dibināta Vērgales skola, kurai 1828. gadā uzcēla savu ēku. 1877. gadā izveidojās Grobiņas apriņķa Vērgales muižas pagasts, kuru pirms Pirmā pasaules kara pievienoja Medzes pagastam. Starpkaru laikā Latvijā atkal eksistēja Vērgaļu pagasts.
1920. gadā Grobiņas apriņķi pārdēvēja par Liepājas apriņķi. 1920. gada zemes reformas gaitā muižu atņēma Bēru dzimtai un sadalīja jaunsaimniecībās. 1922. gada 26. oktobrī Vērgales muižas kungu mājā iekārtojās Vērgales pamatskola.
Latvijas PSR laikā 1947. gadā Vērgalē nodibināja kolhozu “Zelta Druva”, 1948. gadā kolhozus “Uzvara” un “Jaunais ceļš”, kurus apvienoja kolhozā “Ļeņina ceļš”. 1990. gadā Liepājas rajona sastāvā tika atjaunots Vērgales pagasts.
No 2009. līdz 2021. gadam ciems ietilpa Pāvilostas novadā.[2] 2021. gadā Pāvilostas novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.
Muižas kungu māja
Muižas kungu māja celta 1797. gadā, 1837. gadā uzbūvēts otrais stāvs. Tā ir divstāvu ēka ampīra stilā ar augstu cokolstāvu, četrslīpju jumtu un diviem četrkolonnu portikiem, kuru fasādēs ievietots Bēru dzimtas ģerbonis un dekoratīvas rozetes. Vērgales muižas parkā 4 ha platībā stādītās koku rindas veido regulāru rakstu. Kalpu mājā atrodas bibliotēka, bet bijušajā klētī – atpūtas centrs. Pagasta valde atrodas pārvaldnieka dzīvoklī.
-
Vērgales muižas kungu māja (pirms 1928)
-
Muižas kopskats (pēc 1920)
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[3]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Atsauces
- ↑ «Informācija par objektu: Vērgale». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2017. gada 1. aprīlī.
- ↑ VĒRGALES pagasta vēsture
- ↑ OSP
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.