Vasknarva
| Vasknarva | |
|---|---|
| Vaskanarva | |
 Vasknarvas pils drupas 2013. gadā | |
  Vasknarva | |
| Koordinātas: 59°0′N 27°44′E / 59.000°N 27.733°EKoordinātas: 59°0′N 27°44′E / 59.000°N 27.733°E | |
| Valsts |
 Igaunija |
| Apriņkis | Austrumviru apriņķis |
| Pagasts | Alutaguzes pagasts |
| Iedzīvotāji (2020)[1] | |
| • kopā | 86 |
| Laika josla | EET (UTC+2) |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
 Vasknarva Vikikrātuvē | |
Vasknarva (igauņu: Vasknarva), līdz 20. gadsimta sākumam pazīstama arī kā Sireņeca (krievu: Сыренец) ir ciems Igaunijas ziemeļaustrumos pie Narvas upes iztekas no Peipusa ezera netālu no Krievijas robežas. Tā atrodas Austrumviru apriņķa Alutaguses pagastā. Vasknarva ir ievērojama ar Vasknarvas pils drupām.
Vēsture
Pēc Viruzemes pievienošanas Livonijas ordeņa mestrs Gosvins fon Hērike uz Livonijas konfederācijas un Pleskavas kņazistes robežas 1349. gadā pie Narvas upes iztekas lika uzcelt nocietinājumu, ko 15. gadsimta sākumā sagrāva Pleskavas krievu karaspēks. 1416. gadā tā krieviski nosaukta par Sireņecu.
1433. gadā Peipusa ziemeļu krasta aizsardzībai izveidoja Nīslotas jeb Vasknarvas fogteju, 1442. gadā mestrs Heinrihs Finke fon Oferbergs pabeidza Jaunās pils (latīņu: Novum castrum, vācu: Neuschloss, lejasvācu Nyslot) būvniecību. Livonijas kara laikā 1558. gadā cietoksni ieņēma krievi, 1581. gadā Zviedrijas armija Pontusa de la Gardija vadībā atkaroja cietoksni. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līguma krievu tekstā Vasknarvas pils pieminēta kā Сыренск. Krievu-zviedru kara (1610–1617) laikā krievu karavīri cietoksni sagrāva, kas pēc tam vairs netika atjaunots.
Pēc 1721. gada Nīštates līguma Neišlosa-Sireņeca nokļuva Krievijas impērijas pakļautībā un līdz 1780. gadam saglabāja pilsētas tiesības.[2] 1818. gadā Sireņecas ciemā uzcēla pareizticīgo baznīcu. 1832. un 1901. gadā nodega pils paliekas.
Vasknarva līdz 1917. gada martam atradās Igaunijas guberņas teritorijā. Igaunijas brīvības cīņu laikā 1918. gada nogalē Sarkanā armija ieņēma Vasknarvu, bet 1919. gada februārī to atguva igauņi. Otrā pasaules kara Narvas kaujas laikā gar Narvas upi gandrīz pusgada garumā no 1944. gada februāra līdz jūlijam noturējās frontes līnija pret uzbrūkošo Sarkano armiju. Kara laikā sagrauto baznīcu atjaunoja 1978. gadā.
-
Livonijas ordeņa Vaskarvas fogteja (Vgt. Neuschloss) un citas Vironijas fogtejas (pēc 1422) -
Nīšlotas cietokšņa lokalizācija Serenicas ciemā pie Narvas upes (K. Fēlmana zīmējums Pauluči albumā, ap 1830. gadu)
Atsauces
- ↑ https://estat.stat.ee/StatistikaKaart/VKR; Igaunijas Statistikas birojs; pārbaudes datums: 10 novembris 2020.
- ↑ Замок Васкнарва (Нейшлосс - Neuschloss) (krieviski)
| ||||||||||||||||||
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.