Tursiji
| Tursiji Thursius Traquair, 1888 | |
|---|---|
 Tursija fosilija | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Klase | Ripidistijas (Rhipidistia) |
| Kārta | Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes) |
| Dzimta | Osteolepidīdi (Osteolepididae) |
| Apakšdzimta | Osteolepidīni (Osteolepidinae) |
| Ģints | Tursiji (Thursius) |
| Iedalījums | |
 Tursiji Vikikrātuvē | |
Tursiji (Thursius) ir viena no osteolepjveidīgo kārtas (Osteolepiformes) ģintīm. Ģinti 1888. gadā izveidoja skotu dabaszinātnieks un paleontologs Remzi Trakvairs. Ģints tipiskā suga ir Dipterus macrolepidotus Sedgwick et Murchison, 1829 jeb Thursius macrolepidotus. Šīs ģints aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja paleozoja ērā, sākot ar vidusdevonu, un izmira augšdevonā.
Apraksts
Tursiji ir slaidas zivis līdz 30 cm garumā. Galvas parietālais un postparietālais vairogi ir vienādā garumā. Galvaskausa rostrālā daļa ir krasi noliekta uz leju. Nāsis atrodas verikālā stāvoklī, anterodorsāli attiecībā pret subnariālo stūri, un ir reti saskatāmas no augšas. Orbitālie izgriezumi izvietoti parietālā vairoga vidusdaļā. Tie ir lieli, apmēram ½ no aizmugurējā vairoga, un to dziļums variē. Postorbitālais apgabals ir līdz ⅓ no orbitālā un postorbitālā kopgaruma. Pineālā atvere atrodas orbītas aizmugurējās daļas līmenī, laterāli attiecībā pret parietālajām bedrīšu līnijām. Bedrīšu līnijas uz parietāles ir īsas, vai arī laterāli pret mediāno šuvi sniedzas līdz vairoga aizmugurējai malai. Intertemporale garums variē. Vaigu plātnes garums mazāk kā divas reizes pārsniedz parietālā vairoga garumu. Jugale robežojas ar acu orbītu. Lacrimale garums ir 2—2,5 reizes lielāks par augstumu. Postorbitale ir 1,5—1,8 reizes īsāks par postparietālā vairoga garumu. Operculum garums variē, parasti nedaudz pārsniedz augstumu, un ir īsāks par postparietālo vairogu. Sānu gulāru garums ir 2,5—3,2 reizes lielāks par platumu un sasniedz 0,8—0,9 no apakšžokļa garuma. Quadratojugale bedrīšu līnija atrodas kaula vidusdaļā. Submandibulārā sērija sasniedz mediānās gulāres priekšējo galu. Sensoro kanālu poras parasti ir izvietotas vienā rindā. Muguras spuras ir satuvinātas savā starpā un ar astes spuru. Attālums no mediānā extrascapulare līdz pirmajai muguras spurai ir vismaz piecas reizes lielāks par postparietālā vairoga garumu. Pirmā muguras spura atrodas apmēram iepretī vēdera spurai, bet otrā muguras spura pretī anālajai spurai. Pāru spuru gaļīgās pamatnes ir īsas. Zvīņas ir rombiskas.[1]
Atsauces
- ↑ Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 297-298. lpp.
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.