Tulzna (bulla) ir neliels ar šķidrumu pildīts pūslis, kas veidojas ādas virsējos slāņos kā organisma aizsargreakcija pret berzi, spiedienu, apdegumu vai citiem kairinājumiem. Tā rodas, kad ādas virsējais slānis (epiderma) atdalās no dziļākajiem audiem un starp tiem uzkrājas šķidrums — galvenokārt limfa. Šķidrums palīdz mazināt spiedienu un veicina bojāto audu dzīšanu.

Tulznas var būt sāpīgas, taču parasti tās nav bīstamas un sadzīst pašas, ja netiek pārdurtas. Neskarta tulzna pasargā ādu no infekcijas, tāpēc to ieteicams pārklāt ar tīru pārsēju vai plāksteri. Ja tulzna plīst, brūce jādezinficē.

Tulznas cilvēkiem bija zināmas jau Senajā Grieķijā — ārsts Hipokrāts aprakstīja tās kā dabisku ķermeņa reakciju uz berzi un karstumu.

Lai gan parastās berzes tulznas ir nekaitīgas, dažkārt tās var būt slimību simptoms (piemēram, herpes, vējbaku vai autoimūnu slimību gadījumā). Infekcijas gadījumā tulzna kļūst sāpīga, apsārtusi vai piepildīta ar strutām — šādā gadījumā nepieciešama medicīniska aprūpe.

Ir vairāki tulznu veidi:

• mehāniskās tulznas — rodas no berzes vai spiediena (piemēram, no apaviem vai darba rīkiem),
• termiskās tulznas — veidojas pēc apdegumiem vai apsaldējumiem,
• ķīmiskās tulznas — parādās pēc saskares ar kairinošām vielām,
• slimību izraisītās tulznas — rodas ādas infekciju vai imūnreakciju rezultātā, piemēram, herpes gadījumā.

Veselas tulznas nedrīkst pārdurt, jo to sieniņa pasargā ādu no infekcijas. Tās ieteicams pārklāt ar tīru pārsēju vai plāksteri, lai novērstu turpmāku berzi.

Ja tulzna plīst, brūce jādezinficē un jāpārklāj ar sterilu pārsēju. Ja parādās apsārtums, strutas vai sāpes, jāvēršas pie ārsta.

Lai novērstu tulznu rašanos, jāvalkā ērti, piemēroti apavi, jāizmanto mīkstas, sausas zeķes un jāsamazina berze, uzlīmējot plāksteri uz riska vietām (piemēram, papēžiem). Āda jāuztur tīra un sausa.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tulzna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)