Termometrs

Dzīvsudraba termometrs un elektroniskais medicīniskais termometrs
Mehāniskais bimetāliskais termometrs

Termometrs ir ierīce gaisa, ūdens, augsnes u.c. temperatūras mērīšanai. Temperatūras mērīšana notiek, izmērot kādu no parametriem (piemēram, tilpumu vai elektrisko pretestību), termometram atrodoties termodinamiskā līdzsvara stāvoklī ar mērāmo sistēmu. Termometra galvenā sastāvdaļa ir kāda viela, kuras fizikālo īpašību maiņu, mainoties temperatūrai, lieto temperatūras reģistrēšanai. Atkarībā no termometriskās vielas izšķir vairāku veidu termometrus[1]:

  • Šķidruma termometrs. Sastāv no stikla baloniņa un tam pievienotas tievas stikla caurulītes. Baloniņā ir iepildīts dzīvsudrabs vai spirts. Šķidrums sasilstot izplešas, un šķidruma stabiņš caurulītē ceļas augšup. Kad šķidrums atdziest, tas saraujas, un šķidruma stabiņš caurulītē saīsinās. Aiz caurulītes novietota skala, kas iedalīta grādos un uz kuras uzrakstīta temperatūras vērtība.
  • Bimetāliskais termometrs. Tā jutīgais elements sastāv no bimetāla — kopā savienotām divu dažādu metālu vienāda garuma plāksnītēm. Tā kā dažādiem metāliem termiskās izplešanās koeficients ir dažāds, mainoties temperatūrai, plāksnītes izliecas. Izliekums ir atkarīgs no temperatūras un to var viegli mērīt.
  • Gāzes (un kondensācijas) termometri. Tie mēra gāzes spiedienu (noslēgtā tilpumā), mainoties temperatūrai. Tos sauc arī par manometriskajiem termometriem, jo temperatūru tur nolasa no manometra. Kondensācijas termometrs no gāzes termometra atšķiras ar to, ka tur ir gaistošs šķidrums līdzsvarā ar savu tvaiku, un, mainoties temperatūrai, tas iztvaiko un kondensējas, mainot savu tilpumu.
  • Pretestības termometrs. Šeit mēra kāda materiāla elektriskās pretestības izmaiņas. Materiāls parasti ir kāds metāls (varš, platīns) vai pusvadītājs.
  • Termoelements (termopāris). Mēra divu sametinātu metālu termoelektriskā EDS maiņu. Var mērīt augstākas temperatūras, nekā ar pretestības termometriem.
  • Pirometrs. Mēra siltumstarojumu (un gaismas starojumu), kas nāk no mērāmā ķermeņa. Šeit par termometrisko vielu iespējams lietot arī pašu mērāmo vielu, tikai jāzina tās melnuma pakāpe.

Atsauces

  1. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 93.—94. lpp.


Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.