PROFILPELAJAR.COM

Te Deum

Te Deum (H.146)
Ierakstīts 1688–1698 (vp.)
Žanrs grand motet
Komponists (i) Marks Antuāns Šarpentjē

Te Deum (H.146) ir Marka Antuāna Šarpentjē sacerēts grand motet re mažorā — motetes speciālforma solistiem, korim un orķestrim, kas attīstījās Luija XIV galmā. Skaņdarbs tapis 17. gadsimta beigās, kamēr Šarpentjē Parīzē ieņēma Jezuītu Svētā Luija baznīcas kapelmeistara amatu, visticamāk par godu 1692. gada 3. augustā notikušajai Šteinkirkesas kaujai[1] vai 1696. gada Turīnas līgumam.[2]

Kopumā Šarpentjē uzrakstīja sešus Te Deum skaņdarbus, no kuriem saglabājušies četri: H.145 (astoņām balsīm), H.146, H.147 un H.148 (katrs četrām balsīm).[3] H.146 ir Šarpentjē vienīgais Te Deum ar timpāniem un trompetēm.[3]

H.146 ir vispazīstamākais — galvenokārt tā prelūdijas dēļ. Prelūdijas pirmie astoņi takti kopš 1954. gada kalpo kā Eirovīzijas raidījumu, it īpaši Eirovīzijas dziesmu konkursa, atklāšanas mūzika.

Struktūra

Šarpentjē savā darbā „Énergie des modes" uzskatīja, ka re mažors ir „gaišs un ļoti kareivīgs"[4] — barokā šī tonalitāte tika dēvēta par „godības tonalitāti". Viņa laikabiedrs, mūzikas teorētiķis Johans Matezons, savā darbā „Das neu-eröffnete Orchestre" re mažoru raksturoja kā „visvairāk piemērotu trokšņainām, jautrām, kareivīgām un uzmundrinošām lietām".[5]

Skaņdarbs sastāv no šādām daļām:

\header { tagline = ##f } upper = \relative c'' { \set Staff.midiInstrument = "trumpet" \clef treble \key d \major \time 2/2 \tempo 2 = 65 \partial 4 a4 d d8 e fis4 d a'2 fis4.\prall fis8 g4 a8 g fis g a4 e8 d e fis e4 a, d d8 e fis4 d a'2 fis4.\prall fis8 g a fis g e4.\prall d8 d2. \bar "||" } lower = \relative c { \set Staff.midiInstrument = "church organ" \clef bass \key d \major \partial 4 d4 d2 d4 d cis a d4. d8 g,4 g d'8 e fis g a2 a8 g fis e d2 d4 d cis a d4. d8 g4 d a' a, d2. } \score { \new PianoStaff << \new Staff = "upper" \upper \new Staff = "lower" \lower >> \layout { \context { \Score \remove "Metronome_mark_engraver" } } }
Prelūdija
Prelūdija, aranžēta kā ērģeļu solo
  • Prelūdija (Marche en rondeau)[6]
  • Te Deum laudamus (basa solo)
  • Te aeternum Patrem (solisti: 2 soprāni, alts, tenors; ar kori)
  • Pleni sunt caeli et terra (koris)
  • Te per orbem terrarum (trio: alts, tenors, bass)
  • Tu devicto mortis aculeo (basa solo un koris)
  • Te ergo quaesumus (soprāna solo)
  • Aeterna fac cum sanctis tuis (koris)
  • Dignare, Domine (duo: soprāns un bass)
  • Fiat misericordia tua (trio: 2 soprāni, bass)
  • In te, Domine, speravi (trio: alts, tenors, bass; ar kori)

Instrumentālais ievads rakstīts rondo formā un pirms pirmā verseta, kuru vada basa solists. Koris un pārējie solisti pakāpeniski iesaistās. Šarpentjē acīmredzot iecerēja darbu veidot atbilstoši tradicionālajai latīņu teksta ekseģēzei: koris dominē pirmajā daļā (versteti 1–10, Dieva slavinājums, debesu dimensija), bet atsevišķi solisti — otrajā daļā (versteti 11–20, kristoloģiskā nodaļa, laicīgā dimensija). Turpmākajos versetos (Nr. 21–25) solisti un koris mijas, bet pēdējais verstets ir plašs, fūgas formā rakstīts kordziedājums ar īsu solistu trio vidusdaļā.[4]

Instrumentācija

Skaņdarbs paredzēts SATB korim un pieciem solistiem (SSATB), pavadījumā izmantojot 2 alta blokflautas, 2 obojas, trompeti, basa trompeti un timpānus, 2 vijoles, 2 altu vijoles ("haute-contres de violon" un "tailles de violon") un basso continuo. Basa partija paša komponista rokraksta partitūrā apzīmēta ar "orgue et [basse de] vi[ol]ons et bassons" ("ērģeles, basa vijoles un fagoti"). Basa vijole (basse de violon) ir zems stīgu instruments, kas atgādina čellu.

Basa trompete spēlē colla parte ar timpāniem, tādēļ tās partija aprobežojas tikai ar diviem skaņu augstumiem: d′ un a.

Orķestra tutti pārsvarā ir četrbalsu — visi augstie pūšaminstrumenti un vijoles spēlē vienu melodiju —, savukārt vokālistu solo daļās izmantota vieglāka trīsbalsu faktūra: 2 blokflautas ar basso continuo vai 2 vijoles ar basso continuo.

Kultūras mantojums

Pēc skaņdarba atkārtotas atklāšanas 1953. gadā, ko veica franču mūzikozinātnieks Karls de Nī, kurš tajā pašā gadā ierakstīja to ar jauniešu kori un Pasdelū kamernorķestri, prelūdijas pirmie astoņi takti 1954. gadā tika izvēlēti kā EBU Eirovīzijas tīkla raidījumu atklāšanas mūzika.[6] Gadu desmitiem tā izskanēja, sākoties Eirovīzijas dziesmu konkursam un spēļu šovam „Spēle bez robežām".[7] Šo versiju aranžēja Gī Lambers, bet diriģēja Luī Martini.[8]

Prelūdija izmantota arī citviet: Bada Grīnspena seriālā „The Olympiad", filmas „Rihards III" (1995) kronēšanas ainā un televīzijas seriāla „Outlander" epizodē, kas filmēta Versaļas pilī.

Atsauces

  1. ↑ «3. August 1692 - Charpentier komponiert sein "Te Deum": Eurovisionsfanfare als Erkennungsmelodie» (vācu). Bayerischer Rundfunk. Skatīts: 2022-10-30.
  2. ↑ «War and Peace 1614-1714 Alia Vox AVSA9908 - MusicWeb-International». Skatīts: 2022-10-30.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Charpentier, Marc-Antoine / Te Deum D-Dur H 146 / Bärenreiter Verlag». Skatīts: 2022-10-30.
  4. ↑ 4,0 4,1 Marc Antoine Charpentier. Te Deum (H.146). Vocal score. Taylor, Steve. Kassel : Bärenreiter Verlag, 2004. v–viii. lpp. ISMN M-0006-52543-0
  5. ↑ «Mattheson: Orchestre 1 - Teil 3». Skatīts: 2022-10-30.
  6. ↑ 6,0 6,1 Johan Fornäs. Signifying europe. Bristol : Intellect Press, 2011. 187. lpp. ISBN 9781841505213.
  7. ↑ Patrick Jaquin. «Eurovision's Golden Jubilee». Eiropas Raidorganizāciju apvienība, 2004. gada 1. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 11. augusts. Skatīts: 2009. gada 18. jūlijs.
  8. ↑ textes réunis par Catherine Cessac. Les manuscrits autographes de Marc-Antoine Charpentier. Wavre : Mardaga, 2007. 6. lpp. ISBN 9782870099414.

Ārējās saites

Autoritatīvā vadība

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.