Tarnova

Tarnova
Tarnova;
	pilsēta
Tarnów
; Karogs	; Ģerbonis
	Tarnova Tarnova
	Koordinātas: 50°00′45″N 20°59′19″E / 50.01250°N 20.98861°EKoordinātas: 50°00′45″N 20°59′19″E / 50.01250°N 20.98861°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Mazpolijas vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1330
Platība
• Kopējā	72,4 km2
Augstums	231 m
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	101 614
• blīvums	1 593,1/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.tarnow.pl
	Tarnova Vikikrātuvē

Tarnova (poļu: Tarnów) ir pilsēta Polijas dievidaustrumos, Mazpolijas vojevodistē Dunajecas krastos. Liels ķīmiskās, stikla, mašīnbūves un militārās rūpniecības centrs. Pie Tarnovas ģeogrāfiski sākās Karpatu kalni. Pilsētā atrodas čigānu kultūras muzejs. Tarnova, pēc aptaujas datiem, ir visrelioģiozākā pilsēta Polijā.

Tarnovas teritorijā apmetne bijusi vismaz no 9. gadsimta sākuma (ir pieņēmums, ka šeit atradās visļanu galvenais centrs). 12. gadsimta beigās apmetne tika piešķirta augstmanim Specimiram (Lalivasam) no Lužicas, un līdz 1567.gadam Tarnova piederēja Lalivasu dzimtai. Pēc šī laika Tarnova gandrīz pilnīgi panīka. 1528. gadā pilsētā patvērumu guva Ungārijas karalis Jānošs Zāpoja. 1772.gadā, Polijas pirmajā dalīšanā, Tarnova tika piešķirta Austrijai. Pilsēta atdzima un tā kļuva par vienu no Galīcijas galvenajām pilsētām. 1846. gadā pilsētas apkārtnē izcēlās plaši zemnieku nemieri (Rzeź galicyjska), tika dedzinātas muižas un nogalināti to iemītnieki. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pilsētas apkaime bija vieta Vācijas un Austroungārijas armiju Gorlices-Tarnovas ofensīvai, kuras rezultātā tika pārrauta fronte un krievu karaspēks tika atsviests Krievijas teritorijā. 1920. gadā pilsētā kādu laiku atradās Ukrainas emigrācijas valdība Simona Petļuras vadībā. Jaunu impulsu Tarnovas attīstībai deva arī modernas ķīmiskās rūpnīcas (tagad. Zakłady Azotowe w Tarnowie-Mościcach S.A.) izbūve starp abiem pasaules kariem. Otrā pasaules kara laikā tika iznīcināti pilsētas ebreju iedzīvotāji, bet pati Tarnova tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā.

Lielākie rūpniecības uzņēmumi

Zakłady Azotowe w Tarnowie-Mościcach S.A. [1] Arhivēts 2005. gada 24. martā, Wayback Machine vietnē. - slāpekļa minerālmēslu, plastmasas ražošana
Zakłady Mechaniczne TARNÓW S.A. [2] Arhivēts 2011. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē. - darbagaldu, ieroču (ložmetēju, šauteņu, zenītieroču) ražošana
Fabryka Silników Elektrycznych TAMEL S.A. [3] - elektromotoru ražošana