Tahaa
| Tahaa | |
|---|---|
|
Tahaa Tahaʻa | |
|
Tahaas (ziemeļos) un Raiāteas karte | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 16°37′S 151°30′W / 16.617°S 151.500°WKoordinātas: 16°37′S 151°30′W / 16.617°S 151.500°W |
| Arhipelāgs | Biedrības salas, Aizvēja salas |
| Platība | 88 km² |
| Lagūnas platība | 290 km² |
| Garums | 13 km |
| Platums | 12 km |
| Augstākais kalns |
Ohiri 590 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
|
| Aizjūras teritorija |
|
| Komūna | Tahaa |
| Lielākais ciems | Paatio |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 5296 (2022[1]) |
| Blīvums | 60,2/km² |
| Pamatiedzīvotāji | taitieši |
|
| |
Tahaa (franču: Raiatea, taitiešu: Tahaʻa) ir vulkāniska sala Biedrības salās Klusajā okeānā, arhipelāga ceturtā lielākā sala. Administratīvi pieder Franču Polinēzijas Aizvēja salu administratīvajai vienībai, kur veido patstāvīgu Tahaas komūnu. Salas pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta taitieši. Lielākā apdzīvotā vieta ir komūnas centrs Paatio salas ziemeļos. Salas zināmākā lauksaimniecības kultūri ir vaniļa un to nereti dēvē par Vaniļas salu (île Vanille).
Ģeogrāfija

Tahaa atrodas Biedrības salu rietumdaļā, Aizvēja salu grupā, tuvākā sala ir 4 km attālā Raiātea dienvidos. Sala vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Ohiri kalns (590 m vjl) salas vidienē. Krasta līnija stipri izrobota, vietām klinšaina, salā iestiepjas vairāki līdz pat 4,5 km gari līči. Tahau kopā ar dienvidos esošo Taiāteu ieskauj kopīgs 115 km garš koraļļu rifs ar 10 savienojumiem ar okeānu; rifs ieskauj 290 km² lielu lagūnu, uz rifa vairākas nelielas motu. Ainavā valda tropiskie lietusmeži, daudz endēmu augu sugu.
Valda tropisks mitrs klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Vidējais nokrišņu daudzums ap 1800 mm.
Vēsture

Salas senais nosaukums ir Uporū (Ùpōrū), kas sasaucas ar Upolu salu Samoā. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Tahau, tāpat kā citas Biedrības salas un Marķīza salas apdzīvojuši polinēzieši no Samoa un Tongas ap m.ē. 3. gadsimtu. Tahaa kopā ar Raiāteu un Marķīza salām veidoja senās Polinēzijas centru un bija viens no Havaju salu, Jaunzēlandes un Manarevas kolonizēšanas sākumpunktiem. Lielāko daļu savas vēstures Tahaa bija kaimiņu Raiāteas atkarībā, bet 18.—19. gados tā kļuva par karojošo Raiāteas un Boraboras stratēģisko cīņu vietu.
Pirmie no eiropiešiem salu apmeklēja britu ekspedīcija Džeimsa Kuka vadībā 1769. gadā, un tajā laikā to bija ieņēmuši Boraboras karotāji. 19. gadsimta vidū sala kļuva par Francijas īpašumu.
Saimniecība
Salas galvenās saimniecības nozares ir zveja un tūrisms. Tahaa ir slavena ar šeit audzēto vaniļu — šeit iegūst 80 % no Polinēzijā audzētās vaniļas. Salai nav savas lidostas; to apkalpo Raiāteas lidosta.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tahaa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.