Strija
| Strija | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Стрий | |||
 Strijas centra apbūve | |||
| |||
  Strija  Strija | |||
| Koordinātas: 49°15′29″N 23°50′26″E / 49.25806°N 23.84056°EKoordinātas: 49°15′29″N 23°50′26″E / 49.25806°N 23.84056°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals | Ļvivas apgabals | ||
| Rajons | Apgabala nozīmes pilsēta | ||
| Pilsētas tiesības | 1431 | ||
| Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
| • kopā | 59 425 | ||
| Laika josla | EET (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
stryi-rada | ||
 Strija Vikikrātuvē | |||
Strija (ukraiņu: Стрий) ir apgabala nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā, Karpatu piekalnēs pie Strijas upes. Dzelzceļa mezgls. Autobusu ražotne Стрый-Авто. Pie pilsētas kara aviācijas bāze.
Vēsture
Rakstos pirmoreiz minēta 1385. gadā. Ietilpa Žečpospolitā. Atrazdamies pie ceļa, kas veda pār Karpatu kalniem, pilsēta savu uzplaukumu piedzīvoja 17. gadsimtā. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā pilsēta iekļāvās Austrijas impērijā.
Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada 5. jūnija līdz 1915. gada 4. septembrim pilsētā atradās Vācijas Dienvidu armijas (Südarmee) štābs. Pēc Pirmā pasaules kara Strija neilgu laiku bija Rietumukrainas Tautas Republikas sastāvā, vēlāk tika iekļauta jaunizveidotajā Polijas valstī. Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, Strijā iegāja PSRS spēki. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS Striju ieņēma vācieši. Holokaustā tika iznīcināti pilsētas ebreju iedzīvotāji. Pilsēta tika iekļauta Ģenerālgubernatūras sastāvā.
Pēc Otrā pasaules kara lielākā daļa atlikušo poļu iedzīvotāju pārcēlās vai tika padzīti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Pēc kara līdz 1991. gadam Strija bija Ukrainas PSR sastāvā.
Cilvēki
Strija ir poļu ceļotāja Kazimeža Novaka (Kazimierz Nowak, 1897-1937) un grieķu katoļu arhibīskapa Svjatoslava Ševčuka (Святосла́в Шевчу́к, 1970) dzimtā pilsēta.
20. gadsimta divdesmitajos gados Strijas skolā mācījās ukraiņu nacionālists Stepans Bandera (Степан Андрійович Бандера, 1909-1959), bet trīsdesmitajos gados šeit armijā dienēja poļu komunists Edvards Gereks (Edward Gierek, 1913-2001). Otrā pasaules kara laika sākumā armijas daļā Strijā dienēja krievu ieroču konstruktors Mihails Kalašņikovs (Михаил Тимофеевич Калашников, 1919).
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Strija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Autobusu ražotne "Стрый-Авто"
|
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.