Stanovojs
| Stanovojs | |
|---|---|
|
Stanovojs uz Jakutijas un Amūras apgabala robežas | |
| Kontinents | Eirāzija |
| Valstis |
|
| Ģeogrāfiskais apgabals | Tālie Austrumi |
| Garums | 700 km |
| Platums | 180 km |
| Augstākais kalns | Skaļistijgoļecs |
| Augstums | 2412 m |
| Koordinātas | 56°N 128°E / 56°N 128°EKoordinātas: 56°N 128°E / 56°N 128°E |
|
| |
Stanovojs vai Stanovoja grēda (krievu: Становой хребет; jakutu: Сир кура), arī Ārējais Hingans, ir kalnu sistēma Krievijas Tālajos Austrumos.[1] Stiepjas austrumu—rietumu virzienā 700 km garumā no Učuras iztekas līdz Oļokmas vidustecei. Rietumos Stanovojs piekļaujas Stanovoja kalnienei, bet austrumos turpinās kā Džugdžura kalni. Ziemeļos grēdai piekļaujas Aldanas kalniene. Administratīvi lielākajā daļā grēda veido dabīgu robežu starp Jakutiju ziemeļos un Amūras apgabalu dienvidos, bet neliela daļa austrumos ietilpst Habarovskas novadā. Stanovojs ir ūdensšķirtne starp Ziemeļu Ledus okeāna un Klusā okeāna baseiniem.
Grēdu veido gneisi un kristāliskie slānekļi ar magmatisko iežu intrūzijām. Vidējie augstumi ir 1000—2000 m vjl, augstākā virsotne ir Skaļistijgoļecs 2412 m vjl grēdas rietumos. Ainavā dominē lapegļu un egļu meži, kā arī pundura ciedrupriežu audzes un akmeņu kliedņi. Zelta, akmeņogļu, brūnogļu, vizlas atradnes. Lielākās apdzīvotās vietas ir Ņerjungri ziemeļu pakājē un Tinda dienvidu pakājē.
Vēsture
Līdz 1860. gadam Stanovojs veidoja Ārējās Mandžūrijas ziemeļu robežu starp Krievijas un Ķīnas impērijām. Pirms šīs teritorijas aneksijas to izpētīja Aleksandrs fon Midendorfs (1842−1845).
Stanovoja vārds cēlies 17. gadsimtā no Sibīrijas kazaku dotā nosaukuma, vecākajās kartēs to zīmēja kā Jablonu grēdas turpinājumu uz ziemeļaustrumiem.[2] Mūsdienās pāri Stanovoja grēdai izbūvēta Amūras-Jakutskas maģistrāle. Evenki to sauca par Džugdžuru — ‘Zemes mugurkaulu’, bet mūsdienās šo nosaukumu attiecina tikai uz grēdas turpinājumu Ohotskas jūras piekrastē.
Galerija
-
Grēda Ņerjungri rajonā
-
Lielais Toko ezers
-
Ņerjungri tunelis
Atsauces
- ↑ «Stanovojs». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 658. lpp.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 40 472. sleja.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stanovojs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
| Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.