Salpetris
Salpetris ir dažu sārmu un sārmzemju metālu nitrātu, kā arī amonija nitrāta triviālais nosaukums. Par salpetriem dēvē arī atbilstošos minerālus. Termins cēlies no vācu vārda Salpeter, kurš savukārt cēlies no latīņu: sal — 'sāls' un grieķu: petros — 'klints', 'akmens'.[1] Ja nav norādīts precīzāk, ar vārdu "salpetris" parasti saprot kālija salpetri KNO3. Vecā, pirms kara izdotā literatūrā salpetri mēdza dēvēt par "zalpēteri".
Salpetru iedalījums
Visbiežāk par salpetriem dēvējami četri nitrātu veidi:
- kālija salpetris (arī Indijas salpetris) — kālija nitrāts KNO3;
- nātrija salpetris (arī Čīles salpetris) — nātrija nitrāts NaNO3;
- kalcija salpetris (arī Norvēģijas salpetris vai kaļķa salpetris) — kalcija nitrāta kristālhidrāts Ca(NO3)2·4H2O;
- amonija salpetris — amonija nitrāts NH4NO3.
Dažreiz arī magnija nitrāta kristālhidrātu Mg(NO3)2·H2O sauc par magnija salpetri, bet bārija nitrātu Ba(NO3)2 — par bārija salpetri.
Izmantošana
Salpetri (izņemot bārija salpetri, kas ir stipri indīga viela) ir labs slāpekļa minerālmēslojums. Amonija un kālija salpetrus lieto sprāgstvielu izgatavošanai. Kālija un nātrija salpetri tiek lietoti kā pārtikas piedevas (E251 un E252). Bārija salpetri izmanto pirotehnikā spilgti zaļas uguns iegūšanai.
Salpetra vārītavas Latvijā
Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 17. gadsimtā darbojās Jelgavas, Kuldīgas, Mežotnes ("Salpetrās"), Tomes ("Sārmulos"), Pienavas ("Sārmās"), Svētes ("Zaļpēteros"), Jaunsvirlaukas ("Salputrās"), Lutriņu ("Sārmos"), Skrundas ("Sārmukalnos"), Slampes ("Sārmās"), Užavas (Sārnates muižā), Rucavas un Dignājas salpetra vārītavas. Salpetra dārzos izveidoja komposta kaudzes no zemes, būvgružiem, merģeļa, pelniem un pūstošiem dzīvnieku atkritumiem. Divu līdz trīs gadu laikā salpetra kaudzēs izveidojās kālija un kalcija salpetra maisījums, ko izskaloja ar ūdeni un apstrādāja ar potašu, ko ieguva Jelgavas, Kuldīgas, Lutriņu, Saldus, Skrundas, Tērvetes, Valgundes, Biržu, Kursīšu, Jaunauces, Zvārdes un Baldones potaša vārītavas.
Iegūto kālija salpetri, sēru un kokogli izmantoja šaujampulvera ražošanai, no 1645. līdz 1658. gadam Kurzemes hercogistē ražoja ap 25 tonnu šaujampulvera gadā. Darbojās Skrundas, Kandavas, Tomes, Baldones un Kuldīgas pulvera dzirnavas.[2]
Atsauces
- ↑ Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. R:, Avots, 2005, 683. lpp.
- ↑ Ķīmija Kurzemes hercogistē
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.