S&P 500, saīsinājums no Standard and Poor’s 500, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir akciju tirgus indekss, kas sastāv no 500 vietējo uzņēmumu akcijām. Daudzi investori to uzskata par labāko kopējo Amerikas akciju tirgus darbības rādītāju. Indeksā ietilpst 500 vadošie uzņēmumi un tas aptver aptuveni 80% no pieejamās tirgus kapitalizācijas. Daži no indeksa uzņēmumiem ar visaugstāko svaru ir General Electric Company, Microsoft Corporation, Citigroup Inc. un Exxon Mobil Corporation.^[1][2]

S&P 500 indekss tika izveidots 1957. gadā un to aprēķina, izmantojot veidojošo akciju vidējo svērto vērtību, tādēļ akcijas ar lielāku tirgus novērtējumu vairāk ietekmē kopējo indeksa vērtību.^[1] Gandrīz pusi no indeksa vērtības veido finanšu, informācijas tehnoloģiju un enerģētikas nozares akcijas.

Galvenais uzņēmumu izvēles kritērijs ir tirgus kapitalizācija, taču tiek ņemta vērā akciju likviditāte, pieauguma tempi, uzņēmuma darbības veids. Kopš 2005. gada indeksā tiek ņemts vērā akciju daudzums brīvā apgrozībā.^[3] Faktiski daudziem no 500 biržas sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem ir ierobežota ietekme uz indeksa dinamiku. Desmit lielāko S&P 500 akciju fondu kopsvars indeksā uz 2021. gada jūnija beigām bija apmēram 26,6%.^[4]

Kritēriji iekļaušanai indeksā S&P 500^[5][6][7]:

• Uzņēmumam ir jābūt no ASV.
• Uzņēmuma tirgus kapitalizācijai ir jābūt vismaz 11,2 miljardi ASV dolāru.
• Vismaz 50% akciju ir jābūt brīvā apgrozībā.
• Uzņēmumam jābūt publiski reģistrētam Ņujorkas fondu biržā vai NASDAQ.
• Gada tirdzniecības apgrozījuma un tirgus kapitalizācijas attiecībai jābūt ne mazākai par 0,3.
• Minimālais ikmēneša tirdzniecības apjoms – 250 000 akcijas katrā no sešiem mēnešiem pirms novērtēšanas datuma.
• Pārskatu caurredzamība.
• Indeksā netiek iekļauti: komandītsabiedrības (LP), akciju komandītsabiedrības un to investīciju trasti (MLP, PTP), ārpusbiržas biļeteņu izlaides (OTCBB), slēgtie fondi (CEF), biržā tirgotie ieguldījumu fondi (ETF), biržā tirgotās parādzīmes (ETN), investīciju trasti; mērķa akcijas (Tracking Stock); priviliģētās akcijas, paju investīciju fondi, akciju garantijas, konvertējamās obligācijas, investīciju fondi, Amerikas depozitārie sertifikāti un Amerikas depozitārās akcijas. Nekustamo īpašumu fondi var kļūt par indeksa daļu.

Ja uzņēmums vairs neatbilst norādītajām prasībām, to nekavējoties izslēdz no indeksa. Galvenais iemesls, kādēļ uzņēmumu izslēdz no indeksa, ir pārdošana vai apvienošanās.^[8]

Kopš 2003. gada pastāv indekss S&P 500 EWI, kur visiem 500 dalībniekiem ir vienāds svars – 0,2%. Indeksu koriģē katru ceturksni.^[9]

1. ↑ ^{1,0 1,1} «S&P 500 | stock market». Encyclopedia Britannica (angļu). Skatīts: 2020-05-09.
2. ↑ «S&P 500® - S&P Dow Jones Indices». us.spindices.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-01-24. Skatīts: 2020-05-09.
3. ↑ «Key dates and milestones in the S&P 500's history». reuters.com. Skatīts: 2021. gada 19. jūlijs.
4. ↑ «Top 10 S&P 500 Stocks by Index Weight». investopedia.com. Skatīts: 2021. gada 19. jūlijs.
5. ↑ «The S&P 500: The Index You Need To Know». investopedia.com. Skatīts: 2021. gada 19. jūlijs.
6. ↑ «How to invest S&P 500 Guide 2021». comparebrokers.co. Skatīts: 2021. gada 19. jūlijs.
7. ↑ «Towards the Declassification of S&P 500 Boards». papers.ssrn.com. Skatīts: 2021. gada 19. jūlijs.
8. ↑ «S&P 500 Changes». sandp500changes.whw1.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. Oktobris. Skatīts: 2021. gada 19. jūlijs.
9. ↑ «S&P; 500 Equal Weight Index». us.spindices.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. Augustsss. Skatīts: 2021. gada 19. jūlijs.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: S&P 500.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)