Rūdolfs Klinsons Personīgā informācija Dzimis 1889. gada 13. novembrī Mālpils pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) Miris 1941. gada 16. oktobrī (51 gads) Komunarka (poligons), Maskavas apgabals, KPFSR, PSRS (tagad  Krievija) Tautība latvietis Vecāki Miķelis Klinsons

Militārais dienests Dienesta pakāpe ģenerālis Dienesta laiks 1909 — 1918 1919 1919 — 1940 1940 — 1941 Valsts  Krievijas Impērija LSPR  Latvija  PSRS Struktūra sauszemes bruņotie spēki Komandēja 9. Rēzeknes kājnieku pulks 6. Rīgas kājnieku pulks Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Latvijas Neatkarības karš Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordenis (Nr.3/392) u.c. Izglītība Viļņas karaskola Cits darbs Latvijas Kara skolas priekšnieks, Armijas sporta kluba valdes priekšsēdētājs

Rūdolfs Klinsons (dzimis 1889. gada 13. novembrī, miris 1941. gada 16. oktobrī) bija Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936—1940), ģenerālis (1936). Vairākkārt pārstāvēja Latviju starptautiskās sporta sacensībās. Nošauts un aprakts Komunarkas poligonā Maskavas tuvumā.

Dzimis 1889. gada 13. novembrī Mālpils pagastā zemnieka Mikeļa Klinsona ģimenē. 1909. gadā viņš iestājās Krievijas impērijas armijā, mācījās Viļņas karaskolā (1910—1913) un ieguva podporučika pakāpi.

Pirmā pasaules kara sākumā dienēja 38. Sibīrijas strēlnieku pulkā, paaugstināts poručika pakāpē (1915). 1915. gada 10. oktobrī viņu pārcēla uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku, kas 5. novembrī iesaistījās kaujās Slokas-Ķemeru apkārtnē, tika paaugstināts par štābkapteini. 1917. gada janvārī kapteinis Klinsons piedalījās Ziemassvētku kaujās, komandēja 1. Latviešu strēlnieku brigādes vidējo kaujas grupu, kas pārrāva vācu nocietinājumus pie Mangaļiem un otro un trešo nocietinājumu līniju pie Skangaļiem. Pirmā pasaules kara kaujās kopumā četrreiz kontuzēts un ievainots, par varonību kaujās viņu apbalvoja ar daudziem Krievijas kara ordeņiem un Sv. Jura Zelta zobenu.^[1] Izvirzīts paaugstināšanai par apakšpulkvedi, kas nenotika lielinieku apvērsuma dēļ.

1918. gada februārī atvaļināts no dienesta. Pēc Brestļitovskas miera līguma atgriezās vācu okupētajā Latvijā, ceļā apcietināts, pasludināts par karagūstekni un nosūtīts uz Vāciju. Līdz Vācijas kapitulācijai novembrī atradās virsnieku karagūstekņu nometnē Frīdbergā, pēc atrīvošanas dzīvoja Rīgā. 1919. gada martā tika mobilizēts Padomju Latvijas armijā, dienēja kā rakstvedis. 1919. gada 8. jūlijā Klinsons iestājās Latvijas armijā kapteiņa pakāpē. 1. septembrī viņu iecēla par Latvijas Kara skolas komandieri, 1919. gada 30. decembrī paaugstināja par pulkvežleitnantu par kaujas nopelniem.

1920. gadā iecelts par Galvenā štāba Apmācības daļas fiziskās audzināšanas instruktoru. No 1921. gada viņš bija 9. Rēzeknes kājnieku pulka komandieris. 1924. gada 30. aprīlī atkārtoti iecelts par Kara skolas priekšnieku, 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi. Kopš 1928. gada Armijas sporta kluba valdes priekšsēdētājs, vēlāk arī Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja biedrs, Latvijas Šaušanas savienības priekšsēdētājs. No 1930. gada 30. oktobra bija 6. Rīgas kājnieku pulka komandieris, aktīvi piedalījās 1934. gada 15. maija apvērsuma plānošanā un realizācijā Rīgā. 1936. gada 1. oktobrī Klinsonu paaugstināja par ģenerāli un iecēla par Latgales divīzijas komandiera palīgu (1936—1940). Vadīja Latvijas delegāciju 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs. Bija žurnāla "Fiziskā Kultūra un Sports" redaktors (1937—1940).

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 4. februārī ģenerāli Klinsonu atcēla no amata un viņš strādāja par noliktavas pārzini Olaines kūdras fabrikā. 1941. gada 12. maijā viņu apcietināja un deportēja uz Maskavu, kur pratināja Butirku cietumā. 1941. gada 29. jūlijā PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija (ВКВС СССР) viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja 1941. gada 16. oktobrī Komunarkas poligonā Maskavas tuvumā.^[2]

• Sv. Annas ordenis, II, III, šķira (abi ar šķēpiem), IV šķira,
• Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira (abi ar šķēpiem),
• Sv. Vladimira ordenis, IV šķira (ar šķēpiem),
• Jura ierocis,
• Sv. Jura ordenis, IV šķira,
• Aizsargu Nopelnu krusts,
• Somijas Baltās Rozes ordenis, II šķira,
• Zviedrijas Šķēpa ordenis, III šķira,
• Lāčplēša Kara ordenis, III šķira (1920) par Latvijas Neatkarības kara laikā parādīto varonību,
• Triju Zvaigžņu ordenis, II šķira (1937), III šķira (1929).

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis