PROFILPELAJAR.COM

Revenant

Revenant, kas pieceļas no sava zārka. 16. gadsimta attēla kopija.

Folklorā revenant ir animēts gars vai spoks, kas ir augšāmcēlies vai atdzīvināts, lai terorizētu vai apsēstu dzīvos.[1][2] Pats vārds revenant ir cēlies no senfranču vārda revenir, ar nozīmi "atgriezties" gan no kādas vietas, gan no nāves.[3][4] Nostāsti par revenant bija izplatīti Rietumeiropā (Vācijā un Francijā) bet visizteiktāk ķeltu un skandināvu kultūrās, it īpaši Islandē.

Salīdzinājums ar citām mitoloģiskām būtnēm

Folkloristi bieži vārdu revenant aizstāj ar "spoks", jo daudzos gadījumos tas var nozīmēt to pašu. Lai gan daži uzskata, ka vampīri ir radušies no Austrumeiropas folkloras un revenant no Rietumeiropas, tiek uzskatīts, ka revenant ir vispārīgs termins nedzīvām būtnēm.

Revenant parādās ziemeļvalstu literatūrā, mitoloģijā un folklorā.

Islandes kultūrā un folklorā revenant ir ļoti svarīgs. To pierāda tas, ka vecajā islandiešu un skandināvu valodā ir vārds, kas raksturo revenant — draugr vai draugur. Skandināvijā revenant tiek raksturots kā miris ģimenes loceklis vai mīļotais, kas atdzīvojies, lai pasargātu dārgumus, naudu vai citas svarīgas lietas, ar ko tas tika apbedīts. Šajās kultūrās revenant ir radība ar fizisku ķermeni, nevis spoks vai gars.[5]

Revenant līdzīgas būtnes Karību reģionā — Dominikā, Trinidādā un Gvadelupā bieži sauc par soucouyan vai soucrian. Citos Karību reģionos tie ir zināmi arī kā Ole-Higue vai Loup-garou.[6]

Masu kultūra

Revenant ir izplatīti videospēlēs kā atdzimušas vai augšāmcēlušās radības. Zināmākās no šādām spēlēm ir Doom, Dungeons & Dragons, Red Dead Redemption: Undead Nightmare, Phasmophobia, Pathfinder Roleplaying Game, Guild Wars 2 un Revenant. Videospēlē The The Elder Scrolls V: Skyrim revenant parādās kā skandināvu variants — draugr.[7]

Atsauces

  1. ↑ Calmet, Augustine (1751). Treatise on the Apparitions of Spirits and on Vampires or Revenants: of Hungary, Moravia, et al. The Complete Volumes I & II. Translated by Rev Henry Christmas & Brett R Warren. 2015. CreateSpace Independent Publishing Platform. pp. 303—305. ISBN 1-5331-4568-7.
  2. ↑ Carl Lindahl; John McNamara; John Lindow (2000). Medieval Folklore: A Guide to Myths, Legends, Tales, Beliefs, and Customs. Oxford University Press. ISBN 978-0-19-514771-1.
  3. ↑ «Definition of REVENANT». www.merriam-webster.com (angļu). Skatīts: 2025-05-20.
  4. ↑ Encyclopedia of Death & Human Experience: 1- ISBN 978-1-4129-5178-4
  5. ↑ Molly Wadstål. «The Draugr – Scandinavian Archaeology» (angļu), 2021-10-17. Skatīts: 2025-05-20.
  6. ↑ June Michele Pulliam; Anthony J. Fonseca (26 September 2016). Ghosts in Popular Culture and Legend. ABC-CLIO. pp. 272—. ISBN 978-1-4408-3491-2.
  7. ↑ Jason Weaver, Jason Weaver. Revenant World. Vagabond Pen & Paper, 2018. ISBN 978-1-7315-0367-1.

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.