PROFILPELAJAR.COM

Psilocibīns

Psilocibīns


Psilocibīna struktūrformula un molekulas modelis
CAS numurs 520-52-5
Ķīmiskā formula C12H17N2O4P
Molmasa 284,25 g/mol
Kušanas temperatūra 220—228 °C[1]
Šķīdība ūdenī >20 mg/ml[2]

Psilocibīns ir triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihedēlisks halucinogēns. To iegūst no vairāk kā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm (Psilocybe) un virpainītēm (Stropharia)), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs. Sēnes, kuru sastāvā ir psilocibīns un psilocīns, dažkārt ir pazīstamas arī ar nosaukumu maģiskās sēnes. Pirms psilocibīns tika ieviests Rietumu pasaulē, sēnes ar psilocibīnu jau ļoti ilgu laiku izmantoja Meksikas teritorijā dzīvojošie indiāņi izklaidējošiem un reliģiskiem mērķiem. Mūsdienās psilocibīna un to saturošo sēņu glabāšana un lietošana lielākajā daļā pasaules valstu ir aizliegta.[3]

Lietošana un iedarbība

Psilocibīnu parasti uzņem orāli ieēdot. Tas gandrīz vienmēr tiek uzņemts sēņu, nevis tīrā veidā. No sēnēm var gatavot arī tēju. Psilocibīna efekts pēc sēņu ieēšanas turpinās apmēram 5—7 stundas.[4] Tā galvenie efekti ir:[4][5]

  • labsajūtas paaugstināšanās un eiforija;
  • sakāpinātas emocijas;
  • krāsu un skaņu uztveres paaugstināšanās;
  • apkārtējo priekšmetu atdzīvošanās un vizualizāciju veida halucinācijas;
  • radošās un filozofiskās domāšanas spēju paaugstināšanās;
  • laika lēnāks ritums vai sajūta, ka tā nav vai tas ir apstājies;
  • apkārtējo priekšmetu pārveidošanās un sasaiste ar halucināciju tēliem (lielās devās);
  • pašas personas "es" zaudēšana un saplūšana ar apkārtējo pasauli (lielās devās).

Galvenās blakusparādības: paplašinātas acu zīlītes, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, muskuļu vājums un neliela miegainība. Bieži novērojama arī depersonalizācija, paranoja un apjukums.[6] Ja psilocibīns uzņemts, ieēdot sēnes, tad iespējams nelabums, retos gadījumos arī vemšana.[7] Līdzīgi kā LSD un citi halucinogēni psilocibīns, cilvēkam atrodoties nepatīkamā vidē vai emocionāli nenosvērtā garastāvoklī, var radīt bailes un paniku iedarbības laikā. Psilocibīns neizraisa fizisku atkarību,[7] arī paģiras nav novērojamas.

Psilocibīnu kopš 1960. gadiem izmanto medicīniskos pētījumos. Tam ir medicīnisks potenciāls narkotiku atkarību, alkoholisma, hroniska nemiera un depresijas ārstēšanā.[8][9]

Psilocibīnu parasti lieto devās ap 15—20 mg (aptuveni 2,5 grami kaltētu Kubas kailgalvju). Psilocibīna letālā deva (LD50) žurkām ir 280 mg/kg.

Psilocibīns Latvijas likumdošanā

Psilocibīns ir iekļauts Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi). Saskaņā ar likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 2. pielikumu, psilocibīna daudzums līdz 0,01 gramam atzīstams par nelielu, bet virs 1 grama - par lielu.[10] Kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā ir iekļautas arī halucinogēnās sēnes.[10]

Atsauces

  1. ↑ Psilocybine (angliski)
  2. ↑ P0100 Psilocybin Arhivēts 2011. gada 13. augustā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  3. ↑ «List of psychotropic substances under international control» (PDF). Vienna, Austria : International Narcotics Control Board. Augusts, 2003. gads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 31. augustā. Skatīts: 2011. gada 6. jūlijā. (angliski)
  4. ↑ 4,0 4,1 Psilocibīns Arhivēts 2011. gada 11. septembrī, Wayback Machine vietnē.. bongs.lv. Atjaunots: 2011. gada 6. jūlijā.
  5. ↑ «Psilocybin Mushrooms: Effects». Erowid. (angliski)
  6. ↑ Carhart-Harris RL, Nutt DJ. (2010). "User perceptions of the benefits and harms of hallucinogenic drug use: a web-based questionnaire study". Journal of Substance Abuse 15 (4): 283–300. doi:10.3109/14659890903271624. (angliski)
  7. ↑ 7,0 7,1 Halucinogēnās sēnes[novecojusi saite]. narcomania2.ltn.lv. Atjaunots: 2011. gada 6. jūlijā.
  8. ↑ Brown D. «Drug's mystical properties confirmed». Washington Post, 2006. gada 11. jūlijs. Skatīts: 2011-09-12. (angliski)
  9. ↑ Halucinogēno sēņu pozitīvā "garīgā" iedarbība ilgst vairāk nekā gadu[novecojusi saite], tvnet.lv. Atjaunots: 2012. gada 23. janvārī.
  10. ↑ 10,0 10,1 Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību, likumi.lv, 23.12.2009.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Psilocibīns
Pazīstamākās psihotropās vielas
Opioīdi
Depresanti
Stimulanti
Antidepresanti
Empatogēni
Halucinogēni
Antiholīnerģiskie
Kanabinoīdi
Neiroleptiķi
Saistītie raksti

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.