PROFILPELAJAR.COM

Piltene

Piltene

lībiešu: Piltõn
Novada pilsēta
Piltenes pilsdrupas un baznīca
Karogs: Piltene
Karogs		Ģerbonis: Piltene
Ģerbonis
Piltene (Latvija)
Piltene
Piltene
Piltene (Ventspils novads)
Piltene
Piltene
Koordinātas: 57°13′31″N 21°40′33″E / 57.22528°N 21.67583°E / 57.22528; 21.67583Koordinātas: 57°13′31″N 21°40′33″E / 57.22528°N 21.67583°E / 57.22528; 21.67583
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Ventspils novads
Pilsētas tiesības kopš 1557. gada
Vēsturiskie
nosaukumi		 vācu: Pilten
poļu: Piltyń
Platība[1]
 • Kopējā 5,5 km2
 • sauszeme 5,4 km2
 • ūdens 0,1 km2
Augstums 5 m
Iedzīvotāji (2025)[2]
 • kopā 823
 • blīvums 152,4 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-3620
Piltene Vikikrātuvē

Piltene (lībiešu: Piltõn)[4] ir sena pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Ventspils novadā, pie Zvirbuļupes ietekas Ventas upes vecajā gultnē — Vecventā. Slavena ar to, ka savā laikā ir bijusi Kurzemes bīskapijas galvenā pilsēta un tās pēdējā bīskapa un vienīgā Livonijas karaļa Magnusa pēdējā rezidence 16. gadsimtā. Mūsdienās tā ir sestā mazākā Latvijas pilsēta (pēc Durbes, Subates, Ainažiem, Staiceles un Apes) iedzīvotāju skaita ziņā. Atrodas 20 km no novada centra Ventspils un 149 km no Rīgas.

Vēsture

Pirms 13. gadsimta, vēl pirms Ventspils dibināšanas, Piltene veidojās kā Ventas lejteces galvenā tirdzniecības vieta, drošā attālumā no Baltijas jūras sirotāju (vikingu) tieša uzbrukuma draudiem. Līdzīgā veidā veidojās senās upju ostas Daugmalē, Jelgavā, Grobiņā un Turaidā. Iespējams arī, ka vecā kuršu osta atradusies pie Lagzdīnes pilskalna. Ap 1220. gadu, pēc nepierādītām hipotēzēm un tautas teikām, Dānijas karalis Valdemārs II (1170—1241) licis Piltenē uzbūvēt pili. Ir zināms, ka šajā laikā dāņu karaspēks karaļa Valdemāra II vadībā iekaroja Tallinu (1219), bet Zobenbrāļu ordenis iekaroja Sāmsalu (1227). 1230. gadā kuršu ķēniņa Lamekina līgumā ar Romas pāvesta sūtni Alnas Balduīnu latīņu valodā pieminēta kiligunda Langis, kas atbilst mūsdienu Landzei, atrodas pāris km attālumā no Piltenes. 1309. gadā pirmo reizi tika pieminēta Kurzemes bīskapa Burharda (Burchard) (1300—1311) Piltenes pils, kurā atradusies bīskapa kanceleja un soģa (Stiftsvogt) sēdeklis. 1330. gadā lietuviešu karaspēks aplencis pili, bet nespēja to ieņemt. Ap pili bijis miestiņš (suburbium). 1350. gadā Pilteni piemeklēja mēra epidēmija.

Pēdējā Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Magnusa ģerbonis

1557. gadā Piltenei piešķīra Rīgas pilsētas tiesības un tiesas varu pēc Aizputes, Kuldīgas un Ventspils namnieku parauga. 1559. gadā Dānijas karalis Frederiks II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Jāņa IV Minhauzena nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. 1578. gadā pēc zaudētās cīņas par Livonijas karalistes izveidi Krievijas cara Ivana IV vasaļatkarībā, Magnuss apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās Polijas virskundzībai. 1583. gadā bīskaps Magnuss, neatstādams mantiniekus, mira Piltenē. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos. 1585. gadā pēc tā sauktā "Piltenes mantojuma kara" (Kronborgas miera līgums) Dānija pilnībā atteicās no bijušās Kurzemes bīskapijas teritorijas par labu Polijai-Lietuvai.

1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu Polijas-Lietuvas pakļautībā. Visa administratīvā vara pārgāja Aizputei. 1585. gadā pils inventarizācijas akti uzrāda tās izpostīto stāvokli. 1621. gadā tika pieminēts, ka pils ir pa pusei sagruvusi, savukārt ap 1750. gadu sagāzās pēdējā pils apdzīvojamā daļa.[5]

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1797335—    
18401 100+2.80%
18631 326+0.82%
18811 380+0.22%
18971 509+0.56%
19141 400−0.44%
1920912−6.89%
1925919+0.15%
1930788−3.03%
1935737−1.33%
GadsIedz.±% g.p.
1941697−0.93%
1959779+0.62%
1970758−0.25%
19791 015+3.30%
19891 193+1.63%
20001 210+0.13%
20101 055−1.36%
20111 053−0.19%
20121 026−2.56%
20131 020−0.58%
GadsIedz.±% g.p.
2014998−2.16%
2015973−2.51%
2016964−0.92%
2017940−2.49%
2018904−3.83%
2019905+0.11%
2020914+0.99%
2021913−0.11%
2022895−1.97%
2023845−5.59%

Ievērojamas personības

  • Ernests Sniķeris (1886—1944) bija latviešu inženieris un sabiedrisks darbinieks.

Skatīt arī

Piltenes kopskats ar pilsdrupām un baznīcu (pēc 1750. gada)

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
  4. ↑ Valts Ernštreits, Baiba Šuvcāne, Pētõr (Pēteris) Damberg (Dambergs). «Lībiešu vietvārdu katalogs». Latvijas Universiātes Lībiešu Institūts, 2024. 83. lpp. Skatīts: 2026-02-24.
  5. ↑ Piltene (Pilten) Arhivēts 2007. gada 28. septembrī, Wayback Machine vietnē., tournet.lv

Ārējās saites

Pilsēta
Pagasti
Valstspilsētas
Novadu pilsētas
Autoritatīvā vadība

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.