Petarde ir pirotehnisks izstrādājums, kas paredzēts skaņas efekta radīšanai, īslaicīgi eksplodējot. Tā tiek plaši izmantota izklaides nolūkos, īpaši svētku laikā, piemēram, Jaunajā gadā, kā arī tradicionālos pasākumos dažādās pasaules valstīs.

Petardes pamatā ir neliels sprāgstvielu maisījums, kas parasti satur oksidētāju (piemēram, kālija nitrātu vai kālija hlorātu) un degošu vielu (oglekli, sēru vai alumīnija pulveri). Aizdedzinot drošinātāju vai aktivizējot triecienmehānismu, notiek strauja ķīmiska reakcija, kuras rezultātā rodas skaļš sprādziens un neliels gaismas uzliesmojums. Atšķirībā no daudziem citiem pirotehniskiem izstrādājumiem petardes galvenais efekts ir skaņa, nevis vizuālais izskats. Tās var būt dažāda lieluma un jaudas — no nelielām, salīdzinoši drošām petardēm līdz jaudīgākiem izstrādājumiem, kuru lietošana ir stingri reglamentēta vai aizliegta civilajā apritē.

Petardes vēsture aizsākas Ķīnā, kur jau vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem tika izmantoti ar šaujampulveri pildīti bambusa stiebri, lai ar skaļu troksni atbaidītu ļaunos garus. No Ķīnas šī tradīcija izplatījās uz citām Āzijas zemēm un vēlāk arī uz Eiropu, kur petardes kļuva par populāru svētku pirotehnikas sastāvdaļu. Neraugoties uz vienkāršo konstrukciju, petardes var būt bīstamas, jo sprādziena laikā rodas augsts spiediens, karstas gāzes un atlūzas. Nepareiza lietošana var izraisīt apdegumus, dzirdes bojājumus vai citas traumas, tādēļ daudzās valstīs petaržu tirdzniecība un lietošana ir ierobežota ar likumu.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Petarde.