Peraka
- Šis raksts ir par administratīvo vienību. Par upi skatīt rakstu Peraka (upe).
| Peraka | |||
| Perak | |||
| — Malaizijas štats — | |||
|
|||
 Perakas atrašanās vieta Malaizijā
|
|||
| Galvaspilsēta | Ipoha | ||
|---|---|---|---|
| Karaliskā galvaspilsēta | Kualakansara | ||
| Valsts |  Malaizija
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 20 976 km² | ||
| Iedzīvotāji (2020) | |||
| - Kopā | 2 496 041 | ||
| - Blīvums | 119/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | malajieši (60,9 %) ķīnieši (27,2 %) indieši (11,5 %) |
||
| Laika josla | MST (UTC+8) | ||
| ISO 3166 kods | MY-08 | ||
| Mājaslapa: www | |||
 Peraka Vikikrātuvē
| |||
Peraka (malajiešu: Perak) ir viens no Malaizijas štatiem. Atrodas Rietummalaizijas ziemeļrietumos Perakas upes ielejā, robežojas ziemeļrietumos ar Pulaupinanu un Kedahu, ziemeļos — ar Taizemi, austrumos — ar Kelantanu un Pahanu, dienvidos — ar Selanoru, bet rietumos krastus apskalo Malakas šaurums. Kedahai pieder vairākas salas Malakas šaurumā, no kurām lielākā ir Pankora (21,4 km²). Pēc politiskās iekārtas Peraka ir parlamentāra konstitucionālā monarhija; tās galva kopš 2014. gada ir sultāns Nazrins Šahs. Štata galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta ir Ipoha, bet sultāna rezidence atrodas Kualakansarā.
Vēsture
Perakas valstiskums radies 15. gadsimtā un tiek uzskatīts par otru vecāko musulmaņu karalisti Malakas pussalā. Pirmais Perakas sultāns Muzafars Šahs I, Melakas 8. sultāna Mahmuda Šaha vecākais dēls, kāpa tronī 1528. gadā. Sultanāta ekonomikas pamatā bija lauksaimniecība un alvas ieguve. 1620. gadā Peraku pakļāva Ačehas sultanāts. 1635. gadā Perakā plosījās holēras epidēmija, kurā mira lielākā daļa karaliskās dzimtas, tai skaitā troņmantinieki, kā rezultātā par Perakas sultānu tika iecelts Ačehas sultāna radinieks Radža Sulongs, kas kļuva par Muzafaru Šahu II.
Ačehas ietekme Perakā mazinājās līdz ar Nīderlandes Austrumindijas kompānijas ierašanos 17. gadsimta vidū. 1650. gadā Peraka noslēdza līgumu ar holandiešiem, kas Ačehai deva ekskluzīvas tiesības alvas tirdzniecībā, bet vēlāk alvas ieguve nonāca kompānijas rokās. 18. gadsimta pirmajā pusē Perakā noritēja pilsoņu karš starp vairākiem troņa pretendentiem, kas ievērojami kavēja valsts attīstību. 1822. gadā Perakas un Selanoras sultāni noslēdza vienošanos, kas izbeidza Nīderlandes monopoltiesības alvas tirdzniecībā Perakā. 1824. gadā kontroli pār Peraku centās iegūt Siāma, kas beidzās ar ietekmes sfēru pārdali, kā rezultātā Peraka un Selanora nonāca Britu Austrumindijas kompānijas ietekmē. 1895. gadā Peraka kļuva par Lielbritānijas protektorātu un tika iekļauta Federatīvajās Malajas valstīs, bet Pankoras sala ar piekrastes teritorijas daļu Dindingu — Šauruma apmetnēs.
1935. gadā Dindinga atgriezās Perakas sastāvā. 1942. gadā Peraku okupēja Japāna. 1946. gadā Peraka kļuva par Malajas Savienības daļu, bet 1948. gadā — par Malajas Federācijas daļu, kas 1957. ieguva neatkarību. 1963. gadā Peraka kļuva par Malaizijas štatu.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peraka.- Oficiālā tīmekļa vietne
 | Šis ar Malaiziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||
|
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.