Parkūrs (franču: parkour) ir fiziskās sagatavotības un kustību disciplīna, kuras mērķis ir pēc iespējas efektīvāk pārvietoties no viena punkta uz citu, pārvarot dažādus šķēršļus apkārtējā vidē. Tas ietver skriešanu, lēkšanu, kāpšanu, līdzsvara saglabāšanu un citas kustības, kas ļauj ātri un plūstoši pārvietoties gan pilsētvidē, gan dabā.^[1]

Parkūrs radās 20. gadsimta beigās Francijā, to attīstīja Deivids Bells un viņa domubiedri, iedvesmojoties no militārajām treniņu metodēm, īpaši no parcours du combattant sistēmas. Laika gaitā tas kļuva populārs visā pasaulē, īpaši pateicoties filmām, reklāmām un interneta video.

Parkūra pamatā ir efektivitāte, kontrole un drošība. Tā galvenie principi ietver kustību ekonomiju, spēju pielāgoties videi, fizisko un mentālo attīstību, kā arī šķēršļu pārvarēšanu bez lieka riska. Šajā disciplīnā tiek izmantotas dažādas tehnikas, piemēram, lēcieni, pārrāpšanās pāri šķēršļiem (vaults), sienu kāpšana (wall run), nolēcieni un piezemēšanās, kā arī līdzsvara kustības.

Parkūrs bieži tiek salīdzināts ar freerunning, taču atšķirībā no tā parkūrs koncentrējas uz maksimālu efektivitāti kustībā, nevis uz vizuālu izteiksmīgumu vai akrobātiku. Lai gan parkūrs var būt fiziski prasīgs un potenciāli bīstams, pareiza tehnika, pakāpeniska apmācība un drošības ievērošana būtiski samazina traumu risku.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parkūrs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)