Šis raksts ir par Krievijas upi. Par citām jēdziena Oba nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Oba
krievu: Обь
izteka ieteka
Izteka	Altajs 52°25′56.03″N 84°59′06.95″E / 52.4322306°N 84.9852639°E / 52.4322306; 84.9852639
Satekupes	Bija un Katuņa 52°25′56.03″N 84°59′06.95″E / 52.4322306°N 84.9852639°E / 52.4322306; 84.9852639
Ieteka	Obas līcis 66°47′N 69°08′E / 66.783°N 69.133°E / 66.783; 69.133Koordinātas: 66°47′N 69°08′E / 66.783°N 69.133°E / 66.783; 69.133
Baseina valstis	Krievija  Kazahstāna  Ķīna
Caurteces valstis	Krievija
Garums	3650 km
Iztekas augstums	160 m
Ietekas augstums	0 m
Vidējā caurtece	12 492 m³/s (Saļeharda)
Gada notece	390 km³
Baseina platība	2 990 000 km²
Galvenās pietekas	Irtiša, Čulima, Keta
Oba Vikikrātuvē

Oba (krievu: Обь) ir upe Krievijā, viena no lielākajām pasaules upēm.^[1] Tās garums ir 3650 km (kopā ar Katuņu — 4338 km, ar Irtišu — 5410 km). Sākas Altajā, satekot Bijai un Katuņai. Vidustecē un lejtecē Oba plūst pa Rietumsibīrijas līdzenumu, kur upes krasti ir lēzeni, vietām pārpurvoti. Ietek Obas grīvlīcī un tālāk Karas jūrā. Obas grīvlīcis ir garākais pasaulē — apmēram 800 km. Upe tiek izmantota kuģniecībā, pa to pludina kokmateriālus.

Obas galvenā pieteka ir Irtiša — tās garums (4248 km) par 598 km pārsniedz pašas Obas garumu.

Lielākās kreisā krasta pietekas:

• Katuņa (688 km; satekupe),
• Pesčanaja (276 km),
• Anuja (327 km),
• Čariša (547 km),
• Aļeja (858 km),
• Šegarka (382 km),
• Parabeļa (308 km),
• Vasjugana (1082 km),
• Boļšojjugana (1063 km),
• Irtiša (4248 km),
• Ziemeļu Sosjva (754 km),
• Ščučja (565 km).

Lielākās labā krasta pietekas:

• Bija (301 km; satekupe),
• Čumiša (644 km),
• Berda (363 km),
• Iņa (663 km),
• Toma (827 km),
• Čulima (1799 km),
• Keta (1621 km),
• Tima (950 km),
• Kijevskijjogana (339 km),
• Vaha (964 km),
• Vatinskijjogana (593 km),
• Tromjogana (581 km),
• Pima (390 km),
• Ļamina (420 km),
• Kazima (659 km),
• Poluja (369 km).

Obas faktiskā augštece ir Katuņas upe — par Obu upe kļūst tikai vietā, kur satek Bija un Katuņa. Tecēšanas sākumā Oba ir ļoti līkumaina, met cilpas, tā tek dažādos virzienos — gan uz ziemeļiem, gan uz rietumiem. Altaja novadā tā tek caur Barnaulu, tad tā tek pa Altaja novada un Novosibirskas apgabala robežu. Novosibirskas apgabalā tās krastos atrodas Novosibirskas pilsēta. Tālāk uz ziemeļiem, jau Tomskas apgabalā, tajā ietek Toma, pēc tam Čulima. Pēc Čulimas ietekas vietas upe pamazām pagriežas rietumu virzienā un tajā ietek Ketas upe. Hantu-mansu autonomajā apvidū upes krastos atrodas Ņižņevartovska, Surguta, Ņeftejuganska un vēl dažas lielas pilsētas. Pēc Hantimansijskas pilsētas upe pagriežas uz ziemeļiem, turklāt jau šajā vietā Obai sākas delta. Netālu no Obas ietekas Obas līcī, tās krastos atrodas Saleharda. Pēc šīs vietas upe ievērojami paplašinās un ietek Obas līcī.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oba.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l