Notanga
Notanga (latīņu: Notangia, vācu: Natangen) bija viena no senprūšu zemēm, kas atradās galvenokārt mūsdienu Kaļiņingradas apgabala Pravdinskas, daļēji Gvardejskas un Bagrationovskas rajona, nedaudz arī Varmijas-Mazūrijas vojevodistes Bartošices apriņķa teritorijā.
Notangas teritorija 13. gadsimtā stiepās no Prēgeles (Pregoļjas) upes līdz Linas upei, robežojās ar Vārmes (rietumos), Bārtas (dienvidos), Sembas (ziemeļos) un Nadruvas (austrumos) zemēm. Šajā teritorijā pēc mūsdienu aplēsēm varēja dzīvot ap 15 000 cilvēku.
Krusta kari
Notanga un tās iedzīvotāji pirmo reizi minēti 1238. gada līgumā starp Vācu ordeni un Pomerānijas hercogu Sventopolku II. 1255. gadā Vācu ordenis uzcēla Kēnigsbergas pili uz Notangas un Sembas zemju robežas, un šai pilij bija svarīga loma turpmākajā Prūsijas iekarošanā un kristianizēšanā.
Lielās prūšu sacelšanās laikā notangieši par savu vadoni ievēlēja Herkusu Mantu, kas bija mācījies Vācijā un pārzināja krustnešu militāro taktiku un bruņojumu. Lai arī viņš izrādījās spējīgs karavadonis un tika gūtas vairākas nozīmīgas uzvaras pār ordeņa spēkiem sacelšanās tika apspiesta un pats Herkus Mants 1273. gadā pakārts. Pēc sacelšanās apspiešanas Notangas dižciltīgie piekrita kristīties un padevās ordenim, jo tiem tika apsolītas dažādas privilēģijas tai skaitā īpašumu saglabāšana. Tomēr 1295. gadā divi notangieši Sabīns un Stanta vēlreiz mēģināja sacelties pret ordeņa virsvaru.
Turpmākajos gadsimtos Notangā tāpat kā citās prūšu zemēs notika vācu kolonizēšana un vietējo iedzīvotāju pakāpeniska pārtautošana. Tomēr Notangā vietējie prūšu iedzīvotāji līdz pat 17. gadsimtam saglabāja savu valodu un kultūru. 18. gadsimta sākumā līdz ar lielo mēri izzuda prūšu valoda, tomēr reģiona iedzīvotāji saglabāja savdabīgu, vietēju prūsisko identitāti un līdz pat 1945. gadam sevi sauca par notangiešiem. Arī viena no apgabala lielākās pilsētas Landsbergas avīzēm no 1919 līdz 1945. gadam saucās Natanger Zeitung (Notangiešu avīze).
Izmantotā literatūra
- Simas Sužiedėlis, ed. (1970—1978). "Notanga". Encyclopedia Lituanica. IV. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius
- Urban, William (2000). The Prussian Crusade (2nd ed.). Chicago, Illinois: Lithuanian Research and Studies Center
| ||||||
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.