Niau
| Niau | |
|---|---|
| Niau | |
 Niau NASA satelītattēls | |
  Niau  Niau | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 16°10′16″S 146°21′38″W / 16.17111°S 146.36056°WKoordinātas: 16°10′16″S 146°21′38″W / 16.17111°S 146.36056°W |
| Arhipelāgs | Palisera salas |
| Platība | 20 km² |
| Lagūnas platība | 32 km² |
| Garums | 9,5 km |
| Platums | 7,3 km |
| Krasta līnija | 27 km |
| Administrācija | |
| Valsts |
 Francija |
| Aizjūras teritorija |
 Franču Polinēzija |
| Komūna | Fakarava |
| Lielākais ciems | Tupana |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 246 (2017[1]) |
| Blīvums | 12,3/km² |
| Pamatiedzīvotāji | tuamotieši |
 Niau Vikikrātuvē | |
Niau (tuamotiešu: Niau) ir neliels koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā, ietilpst Palisera salu grupā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, ietilpst Fakaravas komūnā. Salu pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši.
Ģeogrāfija
Niau atrodas Palisera salu dienvidaustrumu daļā, tuvākās salas ir 29 km attālā Toau ziemeļaustrumos un 33 km attālā Kaukura ziemeļrietumos. Koraļļu atols atrodas vulkāniska zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1190 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 56,8 līdz 59,3 miljoniem gadu.[2] Atolam ieapaļa forma, tā garums ir 9,5 km, platums — 7,3 km, bet rifa perimetrs — 27 km. Atola 300—2200 m platais rifs iekļauj no okeāna izolētu 32 km² lielu lagūnu ar hipersāļu ūdeni. Niau atols ir viena no retajām vietām Franču Polinēzijā, kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo. Niau atols iekļauts 1977. gadā izveidotajā UNESCO Fakaravas biosfēras rezervātā.[3]
Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni. Vienīgā apdzīvotā vieta Tupana atrodas atola austrumu krastā.
Vēsture
Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja spāņu ekspedīcija Pedro Fernandesa de Kveirosa vadībā 1606. gadā un nodēvēja to par La Decena — ‘desmitā’. 1820. gadā salu no jauna atklāja krievu ekspedīcija Fabiāna fon Belinshauzena vadībā un nodēvēja to par Greiga salu (остров Грейга) par godu krievu admirālim Samuelam Greigam. 19. gadsimtā Niau kļuva par Francijas teritoriju ar aptuveni 30 iedzīvotājiem, kas attīstīja kokosriekstu eļļas ražošanu.
Saimniecība
Niau tradicionāli lagūnā zvejo zivis, bet pēdējā laikā lagūnas centrālajā daļā tiek ievākti jūras gurķi, kurus eksportē uz Āziju. Salā ražo arī kopru un dažādus citrusaugļus, ko reizi divos mēnešos nosūta uz Taiti ar kravas kuģiem. Atola ziemeļos kopš 2005. gada atrodas Niau lidosta ar 1350 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām un gadā apkalpo ap 3 tūkstošiem pasažieru.[4]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Niau.
|
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.