PROFILPELAJAR.COM

NB8

NB8
Nordic–Baltic Eight
Karte, kurā piecas Ziemeļvalstis attēlotas zaļā un trīs Baltijas valstis zilā krāsā
NB8 valstis: Ziemeļvalstis zaļā, Baltijas valstis zilā krāsā
Tips neformāls reģionālās sadarbības formāts
Mērķis reģionāla politiskā koordinācija un praktiska sadarbība
Metodes regulāras sanāksmes un ekspertu konsultācijas
Dalībnieki
 8 valstis: Dānija, Igaunija, Somija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija un Zviedrija
Koordinētājvalsts 2026. gadā
 Igaunija
Piezīmes Nav pastāvīgas atsevišķas struktūras
Iepriekšējie nosaukumi
 N5+B3 jeb 5+3

Nordic—Baltic Eight (NB8) ir neformāls reģionālās sadarbības formāts, kurā piedalās piecas Ziemeļvalstis — Dānija, Somija, Islande, Norvēģija un Zviedrija — un trīs Baltijas valstis — Igaunija, Latvija un Lietuva. NB8 nav institucionalizēta starptautiska organizācija; tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras, un tā darbu ik gadu koordinē cita no astoņām valstīm.[1][2][3]

NB8 ietvaros notiek valdību vadītāju, parlamentu pārstāvju, ārlietu un nozaru ministru, augstāko amatpersonu, diplomātu un ekspertu tikšanās. Sadarbība aptver ārpolitiku, drošību un aizsardzību, ekonomiku, enerģētiku, digitālos jautājumus, kultūru, izglītību un darbu starptautiskajās organizācijās.[4][2]

Vēsture

Pirmā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministru sanāksme notika Kopenhāgenā 1990. gada decembrī. 1992. gadā sadarbības formātu apzīmēja kā N5+B3 jeb 5+3 — piecas Ziemeļvalstis un trīs Baltijas valstis.[1][5]

Sadarbības sākumposmā Ziemeļvalstis aktīvi atbalstīja Baltijas valstu neatkarības nostiprināšanu un integrāciju Eiropas un transatlantiskajās institūcijās. Pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO 2004. gadā attiecības pakāpeniski pārtapa par līdztiesīgu partneru sadarbību.[1][6][7]

Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministriju pārskatos, kā arī Lietuvas un Dānijas enciklopēdijās norādīts, ka 2000. gada 30. augustā astoņu valstu ārlietu ministri vienojās 5+3 formātu turpmāk saukt par NB8. Latvijas Ārlietu ministrijas pārskatā pāreja no N5+B3 uz NB8 ir datēta ar 2007. gadu.[4][1][2][3]

2010. gadā, kad NB8 sadarbību koordinēja Latvija, tika sagatavots NB8 sadarbības ziņojums, ko dēvē arī par Birkava—Gādes ziņojumu un NB8 Wise Men Report. To izstrādāja bijušais Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs Valdis Birkavs un bijušais Dānijas aizsardzības ministrs Sērens Gāde (Søren Gade). Ziņojumā bija 38 ieteikumi sadarbības padziļināšanai ārpolitikas, diplomātisko pārstāvniecību, civilās drošības, aizsardzības, enerģētikas un NB8 atpazīstamības jomās.[4][2][5]

Darbības forma

NB8 darbu koordinē rotācijas kārtībā: koordinētājvalsts nosaka gada prioritātes, sagatavo darba programmu un organizē sanāksmes. Formāts nav institucionalizēts, un tam nav pastāvīgas atsevišķas struktūras; sadarbība notiek neformālā politiskā dialogā.[2][3] 2026. gadā NB8 koordinētājvalsts ir Igaunija.[2]

Regulāras tikšanās notiek premjerministru, ārlietu un aizsardzības ministru, citu nozaru ministru, parlamentu vadītāju, valsts sekretāru, ārlietu ministriju politisko direktoru un ekspertu līmenī. Sadarbība notiek arī starp vēstniecībām un valstu pārstāvniecībām starptautiskajās organizācijās.[4][2][5]

Sadarbības jomas un attīstība

Pētījumos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība saistīta ar kopīgām interesēm reģiona stabilitātes, drošības, labklājības un Eiropas integrācijas jomā.[8][7] Aizsardzības ministru līmeņa sadarbība notika jau pirms 2022. gada, tostarp NB8 sanāksmē Somijā 2017. gadā.[9]

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā drošības sadarbība kļuva intensīvāka. Somijai un Zviedrijai pievienojoties NATO, visas astoņas NB8 valstis kļuva par alianses dalībvalstīm.[10] Pētniece Minna Ålander 2025. gadā vērtēja, ka kopīga Krievijas radītā apdraudējuma izpratne un vienots atbalsts Ukrainai ir devuši reģionam spēcīgāku kopīgu balsi Eiropas drošības un aizsardzības jautājumos.[11] Polijas Austrumu studiju centra analīzē NB8 raksturots kā mazu valstu politiskās koordinācijas formāts, kas var kopīgi virzīt dalībvalstu intereses un reģiona starptautisko atpazīstamību.[12]

2024. gada salīdzinošā pētījumā par visaptverošu valsts aizsardzību konstatēta Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieeju pakāpeniska tuvināšanās, taču arī būtiskas atšķirības visaptverošās aizsardzības un noturības jēdzienu izpratnē, apdraudējuma uztverē un sadarbības izvēlēs. Pētījuma autori secināja, ka skaidras kopīgas drošības kultūras pazīmes visvairāk izpaužas Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas starpā, nevis visā NB8.[13]

NB8 sadarbība ir pastiprinājusies arī Apvienotajās Nācijās. 2025. gada pētījumā par astoņu valstu darbību ANO Cilvēktiesību padomē konstatēts, ka kopš 2018. gada grupas kopīgo paziņojumu un diplomātiskās koordinācijas apjoms ir ievērojami audzis. Sadarbība ļauj apvienot mazo valstu diplomātiskos resursus, taču atsevišķos jautājumos valstu nacionālās intereses joprojām atšķiras.[14]

2026. gadā astoņu reģiona ārpolitikas pētniecības institūtu kopīgajos politikas ziņojumos tika ieteikts NB8 ietvarā veidot kopīgas pozīcijas Eiropas Savienības un NATO lēmumu pieņemšanā, papildināt šo organizāciju darbu jomās, kur reģionālā sadarbība var dot papildu rezultātus, un attīstīt kopīgus pasākumus ģeoekonomiskās noturības un kritiskās zemūdens enerģētikas un datu infrastruktūras aizsardzības jomā.[15][16][17]

Latvijas Radio aptaujātie ārpolitikas eksperti 2026. gadā NB8 pieaugošo nozīmi saistīja ar reģiona ģeogrāfisko stāvokli un kopīgām drošības interesēm, vienlaikus uzsverot, ka Baltijas valstu galvenie drošības garanti joprojām ir NATO un Amerikas Savienotās Valstis.[18] Eiropas Politikas centra vecākais viespētnieks Pols Teilors 2025. gadā NB8 raksturoja kā iespējamu Eiropas drošības politikas balstu, bet norādīja arī uz mazo, atvērto ekonomiku ievainojamību un ierobežoto ietekmi atsevišķos Eiropas Savienības ekonomikas politikas strīdos.[19]

Latvijas loma

Latvija NB8 sadarbību koordinēja 2010., 2016. un 2023. gadā.[4] Latvijas 2010. gada koordinācijas laikā tika ierosināts Birkava—Gādes ziņojums, kurā apkopoja priekšlikumus formāta turpmākajiem sadarbības virzieniem.[2][5]

2023. gadā Latvija par prioritātēm noteica noteikumos balstītas starptautiskās kārtības, militārās drošības un atturēšanas, kā arī noturības stiprināšanu.[20]

Saistītie formāti

Sešas NB8 valstis, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis — Dānija, Somija, Zviedrija, Igaunija, Latvija un Lietuva — sadarbojas arī NB6 formātā, īpaši Eiropas Savienības jautājumu saskaņošanā.[4][5]

Kopš 2003. gada NB8 valstis un Amerikas Savienotās Valstis sadarbojas E-PINE konsultāciju ietvarā “Paplašinātā partnerība Ziemeļeiropā” (Enhanced Partnership in Northern Europe). Sadarbība aptver ārpolitikas, drošības un ekonomisko attiecību jautājumus.[2][5]

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Nordic-Baltic cooperation (NB8)». Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Lithuania (angļu). 2025-05-14. Skatīts: 2026-07-26.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 «Nordic–Baltic cooperation (Nordic-Baltic 8)». Ministry of Foreign Affairs of Estonia (angļu). Skatīts: 2026-07-26.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Willy Lehmann Weng. «NB8». Lex (dāņu), 2026-06-10. Skatīts: 2026-07-26.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība». Latvijas Republikas Ārlietu ministrija (latviešu). 2026-01-09. Skatīts: 2026-07-26.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 «Šiaurės ir Baltijos šalių aštuonetas». Visuotinė lietuvių enciklopedija (lietuviešu). 2026-06-18. Skatīts: 2026-07-26.
  6. ↑ Ivars Dukāts. «Kas notiks ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību?». Providus (latviešu), 2002-09-03. Skatīts: 2026-07-26.
  7. ↑ 7,0 7,1 Monika Banaś (2013). "NB8: the Nordic perspective on the selected aspects of the Baltic states development strategies" (en). Rocznik Instytutu Europy Środkowo-Wschodniej 11 (6): 51–66. Atjaunināts: 2026-07-26.[novecojusi saite]
  8. ↑ Jurgita Barynienė; Živilė Paužaitė; Rasa Daugėlienė (2022). "Nordic-Baltic Cooperation: Old-new Trends or Possible Balance for Challenged European Integration Processes?" (en). European Integration Studies 16: 87–96. doi:10.5755/j01.eis.1.16.31609. Atjaunināts: 2026-07-26.
  9. ↑ Paula Markusa; Hardijs Ventnieks. «Bergmanis: Latvijai arī turpmāk būs jāuzlabo aizsardzības spējas». LSM.lv (latviešu), 2017-11-07. Skatīts: 2026-07-26.
  10. ↑ «La Russie et la forteresse baltique. Le format NB8 se réunit en Suède». Le Grand Continent (franču). 2024-04-09. Skatīts: 2026-07-26.
  11. ↑ Minna Ålander. «A Region in the Making: The Nordic-Baltic Alignment». International Centre for Defence and Security (angļu), 2025-06-04. Skatīts: 2026-07-26.
  12. ↑ Piotr Szymański. «Grupa NB8 a inne formaty współpracy na rzecz bezpieczeństwa regionu Morza Bałtyckiego». Ośrodek Studiów Wschodnich (poļu), 2025-05-29. Skatīts: 2026-07-26.
  13. ↑ Jana Wrange; Rikard Bengtsson; Douglas Brommesson (2024). "Resilience through total defence: Towards a shared security culture in the Nordic–Baltic region?" (en). European Journal of International Security 9 (4): 511–532. doi:10.1017/eis.2024.15. Atjaunināts: 2026-07-26.
  14. ↑ Hanna Tuominen (2025). "A louder voice for human rights: The Nordic–Baltic group at the UN Human Rights Council" (en). Cooperation and Conflict 60 (4): 846–868. doi:10.1177/00108367251346416. Atjaunināts: 2026-07-26.
  15. ↑ «The Nordic-Baltic Eight policy brief: The circles of security». Finnish Institute of International Affairs (angļu). 2026-04-17. Skatīts: 2026-07-26.
  16. ↑ Thorsteinn Kristinsson; Ludvig Broomé. «Geo-economic Resilience: Collective Measures Against the Weaponisation of External Dependencies in the NB8 Region». Norwegian Institute of International Affairs (angļu), 2026-05-22. Skatīts: 2026-07-26.
  17. ↑ Nele Loorents; Eoin Micheál McNamara. «The Nordic-Baltic Eight policy brief: Protecting critical undersea infrastructure». Finnish Institute of International Affairs (angļu), 2026-06-23. Skatīts: 2026-07-26.
  18. ↑ «Baltija, Ziemeļvalstis un Polija kļūst par Eiropas vairogu». LSM.lv (latviešu). 2026-02-17. Skatīts: 2026-07-26.
  19. ↑ Paul Taylor. «Could an alliance of eight small countries turn out to be Europe's anchor?». The Guardian (angļu), 2025-06-09. Skatīts: 2026-07-26.
  20. ↑ «Latvia takes over the coordination of the Baltic-Nordic cooperation». Latvijas Republikas Ārlietu ministrija (angļu). 2023-01-09. Skatīts: 2026-07-26.

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.