PROFILPELAJAR.COM

Morfīns

Šis raksts ir par opija alkaloīdu. Par citām jēdziena morfijs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Morfīns jeb morfijs (C17H19NO3) ir opiāts (opija atvasinājums). Pirmo reizi morfīnu ieguva 1804. gadā, nosaucot sengrieķu sapņu un miega dieva Morfeja (grieķu: μορφή) vārdā. Morfīnu lielākoties iegūst no opija (ko savukārt iegūst no magonēm), lai arī to iespējams sintezēt arī mākslīgi. Acetilējot abas morfīna hidroksilgrupas, iegūst diacetilmorfīnu jeb heroīnu.

Galvenais morfīna darbībā ir spēja radīt pretsāpju efektu. Pretsāpju efekts tiek saistīts ar iedarbību uz opiātu receptoriem galvas smadzenēs. Normāli ikviena cilvēka organismā veidojas vielas — neiropeptīdi, kas mazina sāpju sajūtu. Ilgstoši lietojot morfīnu, šīs dabīgās organisma vielas veidojas mazāk. Ar to izskaidro medikamentozo atkarību un abstinences parādības, ja morfīnu pārtrauc lietot. Taču morfīns arī rada eiforijas sajūtu. Cilvēkam rodas sajūta, ka viss ir vislabākajā kārtība, zūd paškontrole, pastiprinās iztēle. Morfīna darbībai turpinoties, cilvēku pārņem miers un viņš aizmieg. Sakarā ar morfīna spēju radīt eiforiju, to atkārtoti lietojot rodas narkomānijas veids — morfīnisms.

Nodrošinājums ar morfiju nabadzīgajās valstīs

Lai gan morfīns ir lēts, daudzām nabadzīgajām valstīm tas nav pieejams. Pēc Starptautiskās narkotiku kontroles padomes (International Narcotics Control Board) 2005. gada aplēsēm sešas valstis (Austrālija, Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija un ASV) patērē 79 procentus pasaules morfīna. Mazāk turīgās valstis, kas pārstāv 80 procentus no pasaules iedzīvotāju skaita, patērē tikai apmēram 6 procentus no pasaules morfīna daudzuma. Vairākas valstis vispār neimportē morfīnu. Tas un citi medikamenti ir reti pieejami pat gadījumos, lai mazinātu sāpes nāves brīdī.

Atsāpināšanas eksperti norāda, ka morfīna nelielā izplatība ir saistība ar nepamatotām bailēm no medikamenta ļaunprātīgas izmantošanas un atkarības. Lai gan morfīns ir acīmredzami atkarību izraisošs, Rietumu pasaules ārsti uzskata, ka medikamenta izmantošana dod pozitīvus rezultātus un pacientus ir iespējams pēc ārstēšanas pabeigšanas no tā atradināt.[1]

Atsauces

  1. ↑ Donald G. McNeil Jr. «Drugs Banned, Many of World’s Poor Suffer in Pain». New York Times, 2007-09-10. Skatīts: 2007-09-11.

Ārējās saites

Pazīstamākās psihotropās vielas
Opioīdi
Depresanti
Stimulanti
Antidepresanti
Empatogēni
Halucinogēni
Antiholīnerģiskie
Kanabinoīdi
Neiroleptiķi
Saistītie raksti
Autoritatīvā vadība

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.