Modulācija
| Modulācijas veidi |
|---|
| Analogā modulācija |
| AM · SSB · FM · PM · QAM |
| Digitālā modulācija |
| OOK · FSK · ASK · PSK · QAM · APSK · MSK · GMSK · · CPM · PPM · TCM · OFDM |
| Izplatīšanās spektrs |
| FHSS · DSSS |
Modulācija (latīņu: modulatio — 'ritmiskums, vienmērīgums') ir elektromagnētiskā viļņa parametru mainīšana. Galvenokārt modulācija tiek izmantota telekomunikācijās un tās mērķis ir pārveidot pārsūtāmo ziņu par signālu. Bez modulēšanas nav iespējamas ne telegrāfa, ne telefona, ne televīzijas pārraides. Sinusoidālam nesējam (nesējfrekvencei) iespējams modulēt 3 parametrus: amplitūdu, frekvenci un fāzi. Analogiem signāliem parasti lieto amplitūdas vai frekvences modulāciju, ciparsignāliem — fāzes modulāciju vai fāzes un amplitūdas modulācijas kombināciju, lai arī vēsturiski ir lietota arī frekvences modulācija.
Modulācijas veidi
Analogā modulācija
Modulējamais signāls tiek modulēts ar nepārtrauktu signālu.
Ciparu modulācija
Modulējamais signāls tiek modulēts ar signālu(iem), kas pieņem tikai noteiktas, fiksētas vērtības.
Sakarā ar to ka modulētā signāla parametri mainās lēcienveidā, vārda "modulācija" vietā lieto vārdu "manipulācija".
Amplitūdas modulācija
Modulējošais signāls maina modulējamā signāla amplitūdu.
Vienas sānjoslas modulācija
Amplitūdas modulācijas rezultātā rodas divas sānjoslas, katra vienāda ar modulējošā signāla joslu, sānjoslas ir spoguļattēli viena otrai, tādēļ ir pietiekami pārraidīt tikai vienu sānjoslu, ietaupot radio resursus. Modulāciju, kurā rodas tikai viena sānjosla, sauc par vienas sānjoslas modulāciju. Vienas sānjoslas demodulācija ir ievērojami sarežģītāka, tādēļ plašsaziņas radioraidījumiem lieto parasto amplitūdas modulāciju.
Frekvences modulācija
Modulējošais signāls maina modulējamā signāla frekvenci.
Fāzes modulācija
Modulējošais signāls maina modulējamā signāla fāzi.
Radioviļņu modulācija
Radioviļņu modulācija ir nepieciešama, jo skaņas frekvences svārstības ir salīdzinoši lēnas svārstības, bet zemfrekvences (skaņas frekvences) elektromagnētiskie viļņi gandrīz nemaz netiek izstaroti, tādēļ ir nepieciešams iegūt augstfrekvences svārstības, kuras izstaro antena. Lai radiovilni varētu modulēt, vispirms skaņu ar mikrofonu pārveido maiņstrāvā ar tādu pašu frekvenci, kāda ir skaņai. Pēc tam šo maiņstrāvu pastiprina zemfrekvences (ZF) pastiprinātājā un pievada raidītāja modulatoram. Modulatorā maiņstrāvas frekvences maina amplitūdu vai frekvenci uz augstfrekvences (AF) svārstībām, kuras pastiprina augstfrekvences pastiprinātājā un no raidītāja pa kabeli (fideru) padod uz antenu. Antena modulēto augstfrekvences strāvu izstaro kā noteiktas frekvences radiovilni.
Raidījuma uztveršanai lieto uztverošo antenu, kurā tiek inducēta augstfrekvences maiņstrāva, ko padod uz radiouztvērēju. Uztvērējā vājā modulētā augstfrekvences maiņstrāva tiek pastiprināta un izdalītas vajadzīgās frekvences svārstības, kuras detektē ar detektoru, lai pārveidotu skaņas frekvences maiņstrāvā. To pastiprina zemfrekvences pastiprinātājā un pievada skaļrunim, lai uztverto raidījumu varētu klausīties.
Radio izmantotie modulācijas veidi

Radioviļņu modulēšanā izmanto galvenokārt divu veidu modulācijas:
- amplitūdas modulāciju (AM), kuru izmanto garajos, vidējos un īsajos viļņos
- frekvences modulāciju (FM), kuru lieto ultraīsviļņos
Modulācija modemos
Telefonu līniju modemiem lieto līdzīgus modulācijas veidus kā radio, tikai te nesējfrekvence ir pietiekoši zema, lai nebūtu vajadzīga starpfrekvence. Ātrumiem, sākot ar 9600 kb/s, nesējfrekvence ir 2400 Hz un tiek lietota amplitūdas un fāzes modulācijas kombinācija.
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.