Mišels Nejs

Mišels Nejs
Francijas maršals
Francijas maršals
Personīgā informācija
Dzimis 1769. gada 10. janvārī
Zārluī, Francija
(tagad Zāra (zeme), Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1815. gada 7. decembrī (46 gadi)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Tautība francūzis
Paraksts
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Francijas maršals
Dienesta laiks 1787-1815
Valsts Francija
Struktūra sauszemes armija
Kaujas darbība Francijas Revolucionārie kari
Napoleona kari (Jēnas-Auerštetas kauja, Frīdlandes kauja, Smoļenskas kauja, Borodinas kauja, Berezinas kauja, Licenes kauja, Baucenes kauja, Vaterlo kauja)
Apbalvojumi Goda leģiona ordenis
Dzelzs kroņa ordenis

Mišels Nejs (franču: Michel Ney; dzimis 1769. gada 10. janvārī, miris 1815. gada 7. decembrī) bija franču maršals, titulārais Elhingenes hercogs un Maskavas princis (franču: duc d’Elchingen, prince de la Moskowa). Napoleons viņu nosaucis par "drosmīgāko no drosmīgākajiem" (Brave des braves).

Dzīvesgājums

Dzimis 1769. gadā Zārluī (mūsdienās Vācijā) mucenieka ģimenē. Strādāja valsts dienestā, 1787. gadā iestājās militārajā dienestā. Piedalījās Francijas Revolucionārajos karos, cīnīdamies Ziemeļfrancijā, Beļģijā, Vācijā un Šveicē pret Sabiedroto karaspēku. Trešās koalīcijas kara laikā 1804. gadā viņš ieguva maršala dienesta pakāpi un karoja Austrijā. 1805. gadā Nejs bija Lielās armijas (Grande Armée) VI korpusa komandieris. Ceturtās koalīcijas kara laikā 1806. gada 14. oktobrī piedalījās Jēnas-Auerštetas kaujā, bet 1807. gada 14. jūnijā komandēja franču labo flangu Frīdlandes kaujā. Piektās koalīcijas karš (1809) laikā cīnījās Spānijā un Portugālē.

1812. gadā Nejs piedalījās Napoleona iebrukumā Krievijā un tika ievainots Smoļenskas kaujā 1812. gada 16.-18. augustā. Komandēja franču centra sektoru Borodinas kaujā 1812. gada 7. septembrī. Pēc leģendas bija pēdējais franču karavīrs, kurš pa Kauņas tiltu pār Nemunu atstāja Krievijas impērijas teritoriju.

Sestās koalīcijas kara laikā piedalījās Licenes kaujā 1813. gada 2. maijā, Baucenes kaujā 1813. gada 20.-21. maijā, Dennevices kaujā 1813. gada 6. septembrī un Leipcigas kaujā 1813. gada 16.-19. oktobrī. 1814. gadā pēc Parīzes krišanas pierunāja Napoleonu atteikties no troņa un Luijs XVIII iecēla Neju par pēru palātas un kara padomes locekli.

Kad Napoleons pēkšņi atgriezās no trimdas Elbas salā, Nejs iesākumā karalim solīja karot viņa pusē, tomēr 1815. gada 17. martā pārgāja Napoleona pusē. Piedalījās izšķirošajā Vaterlo kaujā, komandēdams centra sektoru. Pēc Napoleona sakāves Neju arestēja un pēru palāta viņam piesprieda nāvessodu. Nošauts 1815. gada 7. decembrī netālu no Parīzes observatorijas. Nāves sprieduma izpildi komandēja pats Nejs.

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.