PROFILPELAJAR.COM

Mission Extension Vehicle

Mission Extension Vehicle (no angļu: "Misijas pagarināšanas aparāts"; MEV) ir ASV uzņēmuma Northrop Grumman kosmisko aparātu sērija, kas spēj pagarināt cita kosmiskā aparāta darbības laiku, veicot pavadoņu orbītas uzturēšanas darbus ar saviem dzinējiem. Tie ir projektēti 2010. gados, un pirmais kosmosā palaists 2019. gadā.

Pavisam ir izgatavoti 2 aparāti: MEV-1 un MEV-2, kas ir apkalpojuši trīs pavadoņus ģeostacionārajā orbītā.

Vēsture

2010. gadā ASV kosmosa nozares uzņēmumi US Space un Alliant Techsystems (ATK) dibināja kopuzņēmumu ViviSat, lai izveidotu nelielu kosmisko aparātu, kas varētu veikt degvielas uzpildīšanu pavadoņiem kosmosā. Kopuzņēmumā ATK bija atbildīgs par pavadoņa tehnisko projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju, savukārt US Space — par finansējumu un uzņēmējdarbības aspektu.

Tajā laikā Kanādas uzņēmums MDA bija paziņojis, ka veidos projektu Space Infrastructure Servicing, kurā neliels kosmiskais aparāts savienotos ar mērķa pavadoni un pārsūknētu uz to degvielu. Šai koncepcijai bija nepieciešams, lai mērķa pavadonim būtu iebūvēts degvielas padeves savienojums, bet par tādu iespēju iepriekš būtu jāvienojas ar pavadoņu būvētājiem.

2011. gadā ViviSat ierosināja Mission Extension Vehicle (MEV) koncepciju. Tajā apkalpes kosmiskais aparāts savienotos ar mērķa pavadoni, izmantojot to pašu pieeju kā MDA, bet nepārsūknētu uz to savu degvielu. Tā vietā aparāts izmantotu savus dzinējus un degvielu no savām tvertnēm, lai nodrošinātu mērķa pavadoņa orientācijas kontroli.

Līdz 2012. gada martam ViviSat bija pabeidzis projektēšanu un bija "gatavs uzsākt" apkalpojošā kosmiskā aparāta izgatavošanu, taču nebija paziņojis par nevienu klientu, kas izmantotu MEV pakalpojumus.

2014. gada aprīlī ATK paziņoja, ka apvienos savu Aerospace and Defense Group ar Orbital Sciences Corporation. Apvienošanās tika pabeigta 2015. gadā, apvienotā uzņēmuma nosaukums — Orbital ATK.

Laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam partneri ATK un US Space sastrīdējās par kopīgo ViviSat uzņēmumu. Situācija beidzās ar to, ka Orbital ATK pārņēma kontroli, un 2016. gada 5. aprīlī ViviSat uzņēmumu likvidēja. MEV programma turpinājās kā tikai Orbital ATK programma.

2016. gada aprīlī Orbital ATK noslēdza līgumu ar Intelsat par MEV-1 izmantošanu pavadoņa apkalpošanā. 2017. gada decembrī ASV telesakaru regulators apstiprināja Orbital ATK iesniegto plānu izmantot MEV, lai apkalpotu Intelsat pavadoni Intelsat 901, kas sākotnēji tika palaists ģeostacionārajā orbītā 2001. gada jūnijā ar plānoto kalpošanas laiku 13 gadus. Šis pavadonis jau bija noņemts no darba orbītas. Pirmo aparātu MEV-1 tad plānoja palaist ne agrāk kā 2019. gadā. MEV-1 bija nepieciešama arī Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) licence, jo MEV-1 bija saslēgšanās manevru kameras, kas varētu arī attēlot Zemi, tādējādi nepieciešama tālizpētes licence.

2018. gadā uzņēmums Northrop Grumman iegādājās Orbital ATK, kas kļuva parNorthrop Grumman Innovation Systems. MEV programma turpinājās šajā uzņēmumā.

Uzbūve

Mission Extension Vehicle ir būvēti uz GEOStar-3 pavadoņu platformas bāzes. Tie ir 3,9 m augstumā un 2,1 m diametrā. MEV-1 un MEV-2 masa ir attiecīgi 2330 kg un 2875 kg. Tiem ir divi saules bateriju paneļi, kas ražo 10 kW elektroenerģijas. Kosmiskais aparāts ir aprīkots ar īpašu saslēgšanās mehānismu, kas var satvert mērķa pavadoņa galvenā dzinēja sprauslu.

MEV-1

MEV-1 tika palaists 2019. gada 9. oktobrī ar Krievijas nesējraķeti Proton-M kopā ar pavadoni Eutelsat 5 West B. Nākamos mēnešus MEV-1 veica kameru un saslēgšanās sistēmu kalibrāciju un pārbaudes. 2020. gada 25. februārī 07:15 UTC MEV-1 saslēdzās ar Intelsat 901, kas agrāk bija pārvietots tā sauktajā "kapsētas orbītā" 300 km virs ģeostacionārās orbītas. Līdz 2020. gada aprīlim MEV-1 bija pārvietojis sakaru pavadoni tā, ka tas varēja atgriezties darbā savā paredzētajā ģeostacionārajā punktā. Tas bija pirmais gadījums kosmonautikā, kad to paveica telerobotikas kosmiskais aparāts.[1] Mērķis bija pagarināt pavadoņa darbības laiku par pieciem gadiem, izmantojot orbītas uzturēšanu. Piecu gadu misijas pagarinājuma beigās MEV-1 tika izmantots, lai pārvietotu pavadoni atpakaļ uz kapsētas orbītu, un 2025. gada 9. aprīlis tas atvienojās.

MEV-1 atgriezās ģeostacionārajā orbītā, kur saslēdzās ar nākamo mērķi — Optus D3, kam nākamos 5 līdz 7 gadus veiks orientācijas uzturēšanas darbu.

MEV-2

MEV-2 tika palaists 2020. gada 15. augustā ar nesējraķeti Ariane 5. 2021. gada 12. aprīlī tas saslēdzās ar pavadoni Intelsat 10-02 ģeostacionārajā orbītā. Sākotnēji bija plānots pavadoni apkalpot 5 gadus, bet 2024. gada maijā Intelsat un Northrop Grumman pagarināja līgumu vēl par 5 gadiem.

Misijas

Kosmiskais aparāts nesējraķete Starts (UTC) Pavadonis Saslēgšanās (UTC) Atvienošanās (UTC) Savienošanās ilgums Piezīmes
MEV-1 Proton-M 2019. gada 19. oktobris
10:17:56 		Intelsat 901 2020. gada 25. februāris
07:15[2] 		2025. gada 9. aprīlis
15:04[3] 		5 gadi 1 m 15 d Pirmā saslēgšanās ģeostacionārajā orbītā. Pēc piecu gadu apkalpošanas MEV-1 aizgādāja pavadoni atpakaļ "kapsētas orbītā" un devās pēc Optus D3
Optus D3 2025. gada maijs 5—7 gadi (plānots)
MEV-2 Ariane 5 2020. gada 15. augusts
22:04[4] 		Intelsat 10-02 2021. gada 12. aprīlis
17:34 		2030. gads (plānots)

Atsauces

  1. ↑ Northrop Grumman’s MEV-1 servicer docks with Intelsat satellite Caleb Henry, spacenews, 2020-02-26
  2. ↑ «Intelsat-901 satellite, with MEV-1 servicer attached, resumes service». SpaceNews. 2020. gada 17. aprīlis.
  3. ↑ «Northrop Grumman Achieves First-Ever Undocking Between Two Commercial Spacecraft in Geosynchronous Orbit». Northrop Grumman Newsroom (angļu). Skatīts: 2025-04-10.
  4. ↑ «Ariane 5 launches Mission Extension Vehicle, two communications satellites to orbit». 2020-08-14. Skatīts: 2020-08-17.

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.