Meneliks II
Meneliks II tronī kronēšanas terpā
Etiopijas imperators
Amatā 1889. gada 9. marts — 1913. gada 12. decembris
Priekštecis	Johanness IV
Pēctecis	Ijasu V
Šavas neguss
Amatā 1865. gads — 1889. gads
Dzimšanas dati	1844. gada 17. augusts Angolalla, Šava, Etiopija
Miršanas dati	1913. gada 12. decembris (69 gadu vecumā) Adisabeba, Etiopija
Apglabāts	Baetas klosteris, Adisabeba
Tautība	amhars
Dinastija	Zālamana dinastija
Tēvs	Haile Meleksots
Māte	Edžigajehu Lemu
Dzīvesbiedrs(-e)	Altaša Tevodrosa, Bafena Volde Mikaela, Taitu Betula
Bērni	Zevditu I, Šoarega Menelika, Asfa Vosens
Profesija	Valstsvīrs, karavadonis
Reliģija	Etiopijas pareizticīgā baznīca
Uzvarēja itāļus Advas kaujā

Meneliks II (amharu: ዳግማዊ ምኒልክ) bija Etiopijas imperators no 1889. gada līdz savai nāvei 1913. gadā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem Etiopijas valdniekiem, kurš modernizēja valsti un veiksmīgi aizstāvēja tās neatkarību pret Eiropas koloniālajām lielvarām.

Meneliks piedzima kā Sahle Marjams (ሣህለ ማርያም) pusautonomās Šavas karalistes valdnieka ģimenē. Pēc tēva nāves viņš tika saņemts gūstā un nogādāts imperatora Tevodrosa II galmā, kur viņš pavadīja desmit gadus. 1865. gadā viņam izdevās aizbēgt un atgūt Šavas troni, kļūstot par tās negusu jeb karali.

Pēc imperatora Johannesa IV nāves 1889. gadā Meneliks tika pasludināts par visas Etiopijas imperatoru (negusa negust — karaļu karali). Viņa valdīšanas laikā Etiopijas teritorija ievērojami paplašinājās uz dienvidiem un austrumiem.

Viens no lielākajiem Menelika II sasniegumiem bija uzvara Pirmajā Itālijas—Etiopijas karā. Pēc tam, kad radās domstarpības par Učalli līguma interpretāciju, Itālija mēģināja pakļaut Etiopiju militāri. 1896. gadā Advas kaujā Menelika vadītais karaspēks sakāva Itālijas armiju. Tā bija vēsturiska uzvara, jo Etiopija kļuva par vienīgo Āfrikas valsti, kas spēja militāri nosargāt savu neatkarību koloniālisma laikmetā.

Meneliks II uzsāka plašu valsts modernizāciju. Viņš dibināja jauno galvaspilsētu Adisabebu, izveidoja pirmo moderno banku, pasta sistēmu, telegrāfa līniju un uzsāka dzelzceļa būvniecību no Adisabebas uz Džibuti. Viņš arī ieviesa jaunu nodokļu sistēmu un mēģināja apkarot verdzību.

Pēc imperatora nāves 1913. gadā valstī iestājās politiskā nestabilitāte, līdz tronī nostiprinājās viņa meita Zevditu un vēlāk Haile Selasije I.

Menelika II privātā dzīve bija cieši saistīta ar politiskajām aliansēm. Viņa nozīmīgākā laulība bija ar Taitu Betulu, kuru viņš apprecēja 1883. gadā. Taita bija ietekmīga politiskā figūra un imperatora padomniece, kurai bija liela loma valsts aizsardzībā un Adisabebas dibināšanā. Šajā laulībā bērnu nebija.

Imperatoram nebija bērnu oficiālajās laulībās, bet bija vairāki bērni no citām attiecībām, no kurām trīs tika oficiāli atzīti:

• Zevditu: Menelika meita, kura vēlāk kļuva par pirmo Etiopijas valdošo imperatori (no 1916. līdz 1930. gadam).
• Šoarega Menelika: meita, kuras dēls Ijasu V pēc Menelika nāves kļuva par troņmantnieku.
• Asfa Vosens: dēls, kurš mira agrā bērnībā.

Menelika II pēctecības jautājums bija sarežģīts, jo viņam nebija likumīga dēla. Tādēļ viņš par savu pēcteci izvēlējās mazdēlu Ijasu V.

Etiopijā Meneliks II tiek godināts kā nacionālais varonis. Adisabebas centrā atrodas viņam veltīts jātnieka piemineklis. Viņa vārdā ir nosauktas slimnīcas, skolas un ielas visā valstī. Daudziem afrikāņiem un Āfrikas diasporai Meneliks II un Advas kauja kļuva par simbolu pretošanās kustībai pret koloniālismu.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meneliks II.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)