PROFILPELAJAR.COM

Marīna

Jans Porselliss, "Holandiešu kuģi viesuļvētrā" (1620), marīna. Londona, Grīnvičas Nacionālais Jūras muzejs
Ivans Aivazovskis, "Kauja pie Pilosas" (1848), marīna, Feodosija, I.Aivazovska gleznu galerija.
Aleksandrs Zviedrs, "Okeāna regate" (1981), marīna, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Marīna (no latīņu: marinus — 'jūras') ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs mākslas darbs, kas atveido jūras ainavu vai ar to saistītus motīvus.[1] Marīna var ietvert arī jūrmalas, ostu, kā arī zvejnieku darba ainas. Mākslinieks, kas strādā ainavu žanrā ir marīnists.

Marīnas motīvi bija sastopami jau Senās Ēģiptes, Senās Romas, Ķīnas un Senās Grieķijas mākslā, taču par pastāvīgu žanru marīna izveidojās 17. gadsimtā Holandē, kur tapa "tīras ainavas", attēlojot vietējo apkārtni.[2] Marīnas kompozīcijas tika veidotas kā plašas jūras panorāmas ar kuģiem vai laivām un viens no tā laika izcilākajiem flāmu marīnistiem ir minams Jans Porselliss.[3] Divus gadsimtus vēlāk šis žanrs guva plašu izplatību angļu, franču, krievu, vācu un citu tautu glezniecībā. 19. gadsimtā Krievijā plaši pazīstams kļuva izcilākais marīnists Ivans Aivazovskis.[4]

Vēsturiski marīnistu darbos iesākumā bija attēlota jūra, kuģi un laivas, bet, laikam ritot, sāka dominēt cilvēka jūtas un pārdomas par jūras tēmu,[4] cilvēka darbam un cīņai ar jūras stihiju.

Nozīmīgākie marīnisti latviešu mākslā

Latviešu mākslā viens no izcilākajiem marīnistiem ir Eduards Kalniņš. Naivisma manierē marīnas gleznojis Verners Kariņš. Jūras tēmai pievērsušies Jūlijs Feders, Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls.[4] Kā nozīmīgi marīnisti minami arī Aleksandrs Zviedrs, Valdis Kalnroze, Kārlis Melbārzdis, Nikolajs Petraškevičs, Herberts Siliņš, Staņislavs Kreics, Jūlijs Viļumanis, Bruno Aide, Jānis Osis, Laimdonis Grasmanis, Jānis Gailis, Laimonis Kupcis, Jānis Skučs un Uldis Zemzaris, akvarelisti Kārlis Sūniņš, Jānis Brekte, Romis Bēms, kā arī grafiķis Pauls Duškins.

Izmantotā literatūra

  • Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga:Zvaigzne ABC. ISBN 9984-36-962-5
  • Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006. ISBN 9984-05-732-1

Ārējās saites

Atsauces

  1. ↑ Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga:Zvaigzne ABC. 106.lpp.
  2. ↑ Lanerī-Dažāna, Nadēza. Glezniecības enciklopēdija. Rīga:Jumava, 2006.47.lpp.
  3. ↑ Blūma, Daina. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga:Zvaigzne ABC.106.lpp.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 http://www.jpd.gov.lv/lat/zina/2009/080709/jzl_25_06.pdf[novecojusi saite]
Autoritatīvā vadība

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.