Manāma

Manāma
Manāma;
	pilsēta
المنامة
	Manāma 2009. gadā
	Manāma Manāma
	Koordinātas: 26°13′30″N 50°34′39″E / 26.22500°N 50.57750°EKoordinātas: 26°13′30″N 50°34′39″E / 26.22500°N 50.57750°E
Valsts	Bahreina
Muhāfaza	Galvaspilsētas
Administrācija
• Gubernators	Hamads bin Īsa el Halīfa
Platība
• pilsēta	30 km2
Iedzīvotāji (2012)
• pilsēta	297 502
• blīvums	5 249,1/km²
• aglomerācija	329 510
Laika josla	UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa	www.capital.gov.bh
	Manāma Vikikrātuvē

Manāma (arābu: المنامة, al-Manāma) ir Bahreinas lielākā pilsēta un valsts galvaspilsēta, kas ietilpst Galvaspilsētas muhāfazā. Manāmā dzīvo aptuveni 155 tūkstoši iedzīvotāju. Manāma ir pieminēta islāma tekstos jau 1300. gados. No 1521. līdz 1602. gadam tā bija Portugāles pakļautībā, bet no 1602. līdz 1783. gadam Persijas pakļautībā. Par Bahreinas galvaspilsētu Manāma kļuva 1971. gadā.

Vēsture

Manāmas apkārtne ir bijusi apdzīvota kopš seniem laikiem. Bahreinas salas atradās pie nozīmīgiem tirdzniecības ceļiem Persijas līcī un senatnē bija saistītas ar Dilmunas civilizāciju, kas uzturēja tirdzniecības sakarus ar Mezopotāmiju, Persiju un Indas ielejas civilizāciju. Vēlāk Bahreina dažādos laikposmos atradās Persijas un citu reģiona lielvalstu ietekmē.

Pēc islāma izplatīšanās 7. gadsimtā Bahreina tika iekļauta musulmaņu valstu politiskajā un ekonomiskajā telpā. Manāma pakāpeniski attīstījās kā piekrastes apmetne un tirdzniecības centrs. Rakstītajos avotos pilsētas nosaukums sastopams viduslaikos.

Portugāļi Bahreinu ieņēma 1521. gadā, cenšoties nostiprināt kontroli pār Persijas līča jūras tirdzniecības ceļiem. Manāma kopā ar pārējo Bahreinu nonāca Portugāles impērijas ietekmē. Portugāļu vara salās turpinājās līdz 1602. gadam, kad tos padzina Safavīdu impērijas spēki.

Pēc portugāļu padzīšanas Bahreina nonāca Persijas kontrolē. Turpmākajos gadsimtos par salām cīnījās vairākas Persijas līča reģiona lielvaras un vietējās arābu dinastijas. Politiskās nestabilitātes apstākļos Manāma turpināja attīstīties kā ostas un tirdzniecības pilsēta.

Āl Halīfa dinastija Bahreinu ieņēma 1783. gadā. Manāma pakāpeniski kļuva par vienu no nozīmīgākajiem jaunās valsts ekonomiskajiem centriem. Pilsētas saimniecībā īpaši nozīmīga bija pērļu ieguve un tirdzniecība, kas 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā bija viena no galvenajām Bahreinas ekonomikas nozarēm.

Lielbritānijas ietekme Bahreinā pieauga 19. gadsimtā pēc vairāku līgumu noslēgšanas ar Āl Halīfa dinastiju. Bahreina pakāpeniski kļuva par Lielbritānijas protektorātu, lai gan vietējie valdnieki saglabāja iekšējo pārvaldi. Manāmas nozīme šajā laikā pieauga, un pilsēta kļuva par vienu no svarīgākajiem Persijas līča tirdzniecības centriem.

Naftas atklāšana Bahreinā 20. gadsimta 30. gados būtiski mainīja Manāmas attīstību. Ieņēmumi no naftas rūpniecības veicināja infrastruktūras izbūvi un pilsētas modernizāciju. Vienlaikus tradicionālās pērļu ieguves nozīme strauji samazinājās. Manāma paplašinājās un kļuva par Bahreinas administratīvo, finanšu un tirdzniecības centru.

Pēc Bahreinas neatkarības iegūšanas no Lielbritānijas 1971. gadā Manāma kļuva par neatkarīgās valsts galvaspilsētu. Turpmākajās desmitgadēs pilsēta strauji attīstījās, un tajā tika uzcelti jauni dzīvojamie rajoni, administratīvās ēkas un finanšu centri.

Kopš 20. gadsimta beigām Manāma ir nostiprinājusies kā viens no Persijas līča reģiona finanšu un pakalpojumu centriem. Pilsētas teritorija ir ievērojami paplašināta arī ar zemes atgūšanu no jūras. Mūsdienās Manāmā koncentrējas Bahreinas valsts pārvaldes iestādes, bankas, uzņēmumu galvenie biroji un nozīmīga daļa valsts kultūras un izglītības iestāžu.