Malaita

Šis raksts ir par salu. Par provinci skatīt rakstu Malaita (province).
Malaita
Malaita
Malaita
Tradicionālais piekrastes ciems pie Auki
Malaita (Zālamana Salas)
Malaita
Malaita
Malaita (Klusais okeāns)
Malaita
Malaita
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 9°01′S 160°57′E / 9.017°S 160.950°E / -9.017; 160.950Koordinātas: 9°01′S 160°57′E / 9.017°S 160.950°E / -9.017; 160.950
Arhipelāgs Zālamana salas
Platība 4307 km²
Garums 160 km
Platums 27 km
Krasta līnija 548 km
Augstākais kalns Kalurats
1303 m
Administrācija
Karogs: Zālamana Salas Zālamana Salas
Province Malaita
Lielākā pilsēta Auki
Demogrāfija
Iedzīvotāji 161 832 (2021)
Blīvums 32,5/km²
Pamatiedzīvotāji melanēzieši
Malaita Vikikrātuvē

Malaita (angļu: Malaita), vietējais nosaukums — Mala (Mala), ir Zālamana Salu valstij piederoša sala Klusajā okeānā, valsts apdzīvotākā un pēc platības otra lielākā sala.[1] Administratīvi ietilpst Malaitas provincē, lielākā apdzīvotā vieta ir provinces centrs Auki. Lielākā daļa iedzīvotāju ir melanēzieši.

Ģeogrāfija

Sala atrodas Zālamana salu arhipelāga austrumos, Indispensabla šaurums rietumos to šķir no Santaizabelas, Ngelas salām un Gvadalkanalas, bet austrumos krastus apskalo Klusais okeāns. Sala vulkāniskas izcelsmes, kalnaina, augstākā virsotne ir Kalurats 1303 m vjl salas dienviddaļā. Krasti zemi, biežas mangrovju audzes un koraļļu rifi. Piekrastē vairākas mazākas salas, no kurām lielākā ir Maramasike dienvidaustrumos. Ainavā dominē tropiskie lietusmeži.

Vēsture

Auki piestātne

Aplēses liecina, ka sala bijusi apdzīvota jau pirms 5000–3500 gadiem, bet tās pirmvēsture maz pētīta. Pirmie no eiropiešiem salu 1568. gada 11. aprīlī apmeklēja spāņu ekspedīcija no Peru Alvaro de Mendanjas de Neiras vadībā, bet vietējie iedzīvotāji spāņus sagaidīja naidīgi, ar bultām vairākus ievainojot un nogalinot.

Atkārtoti sala tika atklāta 18. gadsimta beigās. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā vairāki tūkstoši salinieku tika aizvesti piespiedu darbam plantācijās Austrālijā un Fidži. 1884. gadā sala nonāca britu pārvaldībā, bet 1893. gadā tā tika iekļauta Britu Zālamana Salu protektorātā. 1909. gadā tika dibināta Auki kā koloniālās administrācijas rezidence. Līdz pat 1927. gadam turpinājās salinieku bruņota pretestība britiem, kas beidzās ar tā saukto «Malaitas slaktiņu», kurā britu ekspedīcijas spēki nogalināja vairākus desmitus iedzimto. 2. pasaules kara laikā, kad iepriekšējo Zālamana salu administratīvo centru Tulagi ieņēma japāņi, Auki uz laiku kļuva par pagaidu galvaspilsētu.

Atsauces

  1. «Malaita». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 452. lpp.

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.