MRAP

Bruņumašīnas "Casspir", vienas no pirmajām MRAP klases mašīnu, testēšana Dienvidāfrikā

Riteņu bruņumašīnas ar pastiprinātu pretmīnu aizsardzību (angļu: mine resistant ambush protected, MRAP), ir pret mīnām izturīgi militārie transportlīdzekļi, kas aizsargāti pret mīnu detonācijām un negaidītiem uzbrukumiem no slēpņa.

Lielākajai daļai MRAP bruņumašīnu ir augsts klīrenss, V veida apakšdaļa, kas labi aizsargā pret šrapneļiem un efektīvi izkliedē mīnas sprādziena enerģiju (izņēmumi ir vācu Dingo 2, kam ir plakana apakšdaļa, ko aizsargā kompozītmateriālu bruņas, un ukraiņu Dozor-B, kam ir cilindriska apakšdaļa), un korpuss, kas aizsargāts no lodēm un šrapneļiem.

Vēsture

Pirmās bruņumašīnas, kas īpaši paredzētas aizsardzībai pret mīnām, Āfrikā sāka parādīties 20. gadsimta septiņdesmitajos gados. Dienvidrodēzijas pilsoņu kara laikā radās steidzama vajadzība pēc pret mīnām izturīgiem transportlīdzekļiem, kas noveda pie bruņutransportieru izstrādes Rodēzijas drošības spēkiem. Pēc tam Dienvidāfrikas bruņotie spēki izstrādāja arī riteņu bruņutransportierus. Hippo bruņutransportieris, kas balstīts uz padomju BTR-152 un britu Bedford RL kravas automašīnu, piedāvāja augstas tuksneša šķērsošanas spējas un uzlabotu aizsardzību. Hippo aktīvi izmantoja konfliktu laikā Dienvidāfrikā, tostarp Namībijas Neatkarības karā un Dienvidrodēzijas pilsoņu karā.[1][2]

Vēlāk Dienvidāfrikas pieredzi bruņutransportieru ar pretmīnu, improvizētu sprāgstvielu un slazdu aizsardzību radīšanā, pārņēma citas valstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, kas sāka MRAP masveida ražošanu pēc 2003. gada iebrukuma Irākā.

MRAP transportlīdzekļus izmanto personāla pārvadāšanai caur apgabaliem, kuros aktīvi darbojas dažādi neregulārie spēki, VIP pasažieru pārvadāšanai apgabalos ar paaugstinātiem terorisma draudiem, attālu cietokšņu un garnizonu apgādei un citās līdzīgās situācijās. Mūsdienu vidē, kur lielākā daļa konfliktu nenotiek starp divām regulārajām armijām, bet gan tajos ir iesaistīti partizāni (nemiernieki), MRAP transportlīdzekļu loma kļūst arvien svarīgāka.

MRAP bruņumašīnu veidi

Īpašs MRAPV
Nosaukums Valsts Pieņemta bruņojumā Attēls
Hippo Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 1974
Buffel Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 1978
MPCV "Spook" Rodēzija 1979
Mamba Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 1990
ATF Dingo Karogs: Vācija Vācija 2000
Unibuffel Karogs: Šrilanka Šrilanka 2000
Cougar Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 2002
RG-31 Nyala Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 2006
BAE Caiman Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 2007
Gaz Tigr Karogs: Krievija Krievija 2007
International MaxxPro Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 2007
RG-33 Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 2007
Marauder Karogs: Dienvidāfrika Dienvidāfrika 2008
BMC Vuran Karogs: Turcija Turcija 2009
Nexter Aravis Karogs: Francija Francija 2009
Oshkosh M-ATV Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 2009
First Win Karogs: Taizeme Taizeme 2010
Force Protection Ocelot Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste 2011
CS/VP3 MRAP Karogs: Ķīna Ķīna 2012
BMC Kirpi Karogs: Turcija Turcija 2014
Kamaz Typhoon Karogs: Krievija Krievija 2014
Protolab Misu Karogs: Somija Somija 2017
Sisu GTP Karogs: Somija Somija 2018
Toofan Karogs: Irāna Irāna 2018
Ezugwu MRAP Karogs: Nigērija Nigērija 2019
JLTV Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV 2019
Unicob Karogs: Šrilanka Šrilanka 2021
Kalyani M4 Karogs: Indija Indija 2022
Zastava M20 MRAP Karogs: Serbija Serbija 2023

Atsauces

  1. «Lesakeng». South African Armour Museum. 2012-12-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-03. Skatīts: 2013-06-18.
  2. Heitman, Helmoed-Römer. South African Armed Forces. Buffalo Publications 1990. ISBN 0-620-14878-0 p 44.

Literatūra

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.