Linux distributīvs
Linux distributīvs, bieži vien vienkāršoti distributīvs vai distro, ir Unix operētājsistēmu Linux saimes loceklis, kas sastāv no Linux kodola, GNU operētājsistēmas nekodola daļām un citām izvēlētām programmām (grafiskās vides u.c.). Linux distributīvs var būt visdažādākā veida, sākot ar pilnām darbvirsmas vai servera operētājsistēmām, līdz minimālām vidēm (parasti lietotām iegultās sistēmās, vai startēšanai no disketes).
Vēsture un attīstība
Linux kodols tika izlaists 1991. gada aprīlī un drīz vien parādijās pirmie distributīvi, tostarp Softlanding Linux System. Šobrīd trīs vecākie aktīvie distributīvi, no kuriem ir atzarojušies daudzi citi projekti, ir Slackware, Red Hat un Debian. Visi šie distributīvi ir radīti 1993. gadā. Sākotnēji Linux distributīvi bija paredzēti zinošiem lietotājiem, bet programmatūras attīstība ir ļāvusi piesaistīt ļoti plašu lietotāju loku.
Distributīvu tipi un veidi
Stingru kategoriju, kā tiek grupēti distributīvi nav, taču katram distributīvam ir kāda noteikta mērķauditorija vai specifiski uzdevumi, kam tas paredzēts.
- Komerciāli un nekomerciāli distributīvi
- Distributīvi lietošanai mājās vai uzņēmumos
Distributīvs Austrumi Linux - Distributīvi, kas paredzēti pieredzējušiem lietotājiem, vai lietotājam draudzīgāki distributīvi
- Distributīvi, kas paredzēti speciālai tehnikai (noteiktai sistēmas arhitektūrai u.c.)
- Distributīvi speciālu uzdevumu veikšanai (ugunsmūri, serveri u.c.)
- Lokalizēti distributīvi noteiktas valodas lietotājiem, kādas valsts iedzīvotājiem
Pakotņu pārvaldīšana
Viena no būtiskākajām lietām, ar ko atšķiras viens Linux distributīvs no otra ir tas, kā tiek pārvaldītas programmu pakotnes. Dažādiem distributīviem pakotnes tiek kompilētas uz lietotāja datora (piem. Gentoo), taču citiem distributīviem pakotnes tiek lejupielādētas jau sakompilētas. Pakotņu kompilēšana uz lietotāja datora ir laikietilpīgāka, taču šādi lietotājam tiek dota maksimāla kontrole un brīvība par instalējamo programmatūru. Tāpat ir dažādas pakotņu pārvaldīšanas sistēmas. Distributīvam Debian (un tā atzariem) tiek izmantota programma dpkg un pakotnēm ir failu paplašinājums .deb. Populārs ir arī Red Hat izveidotā programma paku pārvaldīšanai RPM. RPM pakotnes tiek izmantotas OpenSUSE, Fedora, Mandriva u.c. distributīvos.
Latvijā izveidotie distributīvi
Šobrīd vienīgais aktīvais Latvijā izveidotais Linux ir Austrumi Linux[1]. Agrāk izveidoti arī projekti LIIS Linux un Amber Linux. Šie abi projekti bija veidoti uz Debian bāzes, taču jau vairākus gadus nav tikuši atjaunoti. Tāpat speciāli Latvijas lietotājiem ir paredzēts lietuviešu Baltix Linux[2]. Jaunākajās versijās arī Ubuntu ir pieejams latviešu valodā.
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ DistroWatch.com: Put the fun back into computing. Use Linux, BSD
- ↑ «English — Baltix GNU/Linux». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 17. augustā.
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.