Limakoīdejas
| Limakoīdejas Limacoidea Batsch, 1789 | |
|---|---|
 Limakoīdeja sēņu kailgliemezis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Gliemeži (Gastropoda) |
| Apakšklase | Dažādžauņi (Heterobranchia) |
| Infraklase | Eitineiras (Euthyneura) |
| Virskārta | Īstie plaušgliemeži (Eupulmonata) |
| Kārta | Kātacu plaušgliemeži (Stylommatophora) |
| Apakškārta | Helikīnas (Helicina) |
| Infrakārta | Limakoīdes (Limacoidei) |
| Virsdzimta | Limakoīdejas (Limacoidea) |
 Limakoīdejas Vikikrātuvē | |
Limakoīdejas (Limacoidea) ir gliemežu klases virsdzimta, kas iekļauj sevī sauszemes puskailgliemežus un kailgliemežus. Virsdzimta tiek piedēvēta vācu pētniekam un ārstam Augustam Bačam, kurš 1789. gadā izveidoja Eyerträger u. Schnecken dzimtu, kurā iekļāva arī Limax ģinti. Citi to piedēvē franču dabaspētniekam Žanam Batistam Lamarkam, kurš 1801. gadā izveidoja Les Limaciers grupu, apvienojot tos, "kas velkas vai rāpo uz vēdera". Vēl citi to piedēvē franču izcelsmes amerikāņu zoologam Konstantīnam Rafineskam, kurš 1815. gadā izveidoja Limaxia dzimtu.
Apraksts
Limakoīdejas apvieno lielus un ļoti lielus kailgliemežus, kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu. Ar retiem izņēmumiem mantija ir samērā maza un izvietota ķermeņa priekšējā daļā. Čaula parasti ir ļoti reducēta. Stiklgliemežu dzimtā (Vitrinidae) pāreja no gliemežiem uz kailgliemežiem ir īpaši labi izsekojama. Šeit joprojām ir sastopamas sugas ar sīkām čaulām, kas pilnībā iegremdētas mantijā. Pēda ir sadalīta trijās daļās. Tā saucamais stimulators dzīvnieku dzimumatverē tiek uzskatīts par diagnosticējošu īpašību, kaut arī tā precīza funkcija ir maz zināma. Taču šis orgāns dažām grupām ir daļēji vai pilnībā reducēts, kas apgrūtina to filoģenētisko saišu izpēti. Limakoīdejas evolucionēja mitrākos biotopos. Un nav skaidrs, vai ir funkcionāla saikne starp to ekoloģiju un svarīgākajām autapomorfijām, konklēti spermatofora un epifalla redukciju.[1]
Dzīvesveids un izplatība
Limakoīdeju sugas pārsvarā ir augēdājas vai visēdājas. Boettgerillidae dzimtas pārstāvji pārsvarā ir plēsēji un barojas ar citu gliemežu oliņām. Limakoīdeju virsdzimta bija izplatīta Eiropā, Ziemeļāfrikā kā arī Rietum un Centrālāzijā. Patreiz daudzas sugas ir izplatījušās pa visu pasauli
Sistemātika
Limakoīdeju virsdzimtu veido šādas dzimtas un tajās neiekļautās ģintis[2]:
- virsdzimta: Limacoidea Batsch, 1789
- ģints: Mennoia Harzhauser & Neubauer, 2018 †
- ģints: Neubertella Harzhauser & Neubauer, 2018 †
- dzimta: Agriolimacidae H. Wagner, 1935
- dzimta: Boettgerillidae Wiktor & I. M. Likharev, 1979
- dzimta: Limacidae Batsch, 1789
- dzimta: Vitrinidae Fitzinger, 1833
(†) — izmirušu organismu grupa.
Atsauces
- ↑ Hausdorf, B. 1998. Phylogeny of the Limacoidea sensu lato (Gastropoda: Stylommatophora). Journal of Molluscan Studies, 64: 35-66. 62. lpp.
- ↑ MolluscaBase
Content Disclaimer
Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.
- The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
- There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
- It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
- Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
- Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.