Ledus tēja ir populārs bezalkoholisks dzēriens, kas sastāv no atdzesētas tējas uzlējuma un bieži satur papildu sastāvdaļas, piemēram, saldinātājus, citronskābi un aromatizētājus, ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no izmantotās tējas veida (melna, zaļa, baltā, augļu vai zāļu tēja) un pievienotajām vielām.

Lai gan tēja kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, tās aukstā versija kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā. Pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās ASV 19. gadsimta sākumā. Sākotnēji to gatavoja kā aukstu alkoholisko dzērienu kokteili, kuram pievienoja rumu, viskiju vai šeriju. Lielu izrāvienu ledus tēja piedzīvoja 1904. gadā, kad to prezentēja Sentluisas pasaules izstādē (World’s Fair). Karstajā vasaras laikā ASV tējas tirgotājs Ričards Blečindens (Richard Blechynden) nolēma pasniegt tēju aukstu, lai piesaistītu vairāk apmeklētāju. Šī inovācija izrādījās ļoti veiksmīga, un ledus tēja drīz kļuva populāra visā ASV, īpaši dienvidu štatos, kur tā kļuva par tradicionālu dzērienu. 20. gadsimtā ledus tējas popularitāte turpināja pieaugt, un līdz ar saldēšanas tehnoloģiju attīstību to sāka pārdot pudelēs un bundžās. 1980. un 1990. gados ražotāji sāka piedāvāt plašu ledus tējas variāciju klāstu — ar citronu, persiku, aveņu un citiem aromātiem, kā arī bezcukura versijas. Viens no ievērojamākajiem aukstās tējas zīmoliem ir Nestea, kuru izveidoja Nestlé sadarbībā ar The Coca-Cola Company.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ledus tēja.