PROFILPELAJAR.COM

Lauriakuma

Lauriakuma
Lauriacum
Lauriakuma (Austrija)
Lauriakuma
Lauriakuma
Lauriakuma (Augšaustrija)
Lauriakuma
Lauriakuma
Lauriakuma (Eiropa)
Lauriakuma
Lauriakuma
Atrašanās vieta Valsts karogs: Austrija Ensa, Linclanda, Augšaustrija, Austrija
Koordinātas 48°13′0″N 14°28′30″E / 48.21667°N 14.47500°E / 48.21667; 14.47500Koordinātas: 48°13′0″N 14°28′30″E / 48.21667°N 14.47500°E / 48.21667; 14.47500
Vēsture
Dibināšana ap 200. gadu
Pamešana 5. gadsimts
Periodi senie laiki
Piezīmes
Izrakumi no 1960. gada
Stāvoklis arheoloģisks piemineklis

Lauriakuma (latīņu: Lauriacum) bija nozīmīga romiešu leģionāru apmetne un ciemats pie impērijas Donavas robežas.[1][2] Atradās mūsdienu Austrijas pilsētas Ensas robežās, pie Ensas upes ietekas Donavā.

Liela daļa atradumu mūsdienās ir izstādīta Lauriakumas muzejā.

Vēsture

Romas periods

Romiešu Donavas robeža Norikā un Pannonijā
Lauriakuma senā Romas ceļu kartē (pārzīmēta 13. gadsimtā) apzīmēta kā Blaboriciaco
Leģionāru nometnes modelis

Romiešu Otrais jeb Itālijas leģions ap 205. gadu uzcēla leģiona nometni bijušā nenozīmīgā romiešu nocietinājuma vietā ceļu krustpunktā pie Ensas ielejas pēc tam, kad pameta agrāko vietu netālajā Albingā, un nākamajos gadsimtos tā bija leģiona galvenā mītne un līdztekus Virunai (mūsdienu Colfeldā pie Mariazāles) un Ovilavai (Velsai) kalpoja kā Romas Norikas provinces administratīvais centrs. Leģionāru nometne arī bija daļa no robežas nocietinājumiem un tajā no 3. līdz 5. gadsimtam nepārtraukti bija izvietots karaspēks. Ziemeļos un dienvidrietumos atradās civilā apmetne, kas visticamāk radās tūlīt pēc nometnes izveides trešā gadsimta sākumā un 5. gadsimtā kļuva par Norikas ziemeļdaļas bīskapa mājvietu. Kapulauki atrodami daudzās vietās gan apmetnes teritorijā, gan ārpus tās.

Vēlākajā periodā Lauriakuma kļuva par leģionāru Donavas patruļlaivu bāzēšanās un vairogu izgatavošanas vietu. Pēc robežas pamešanas Norikā un Rētijā Rietumromas impērijas sabrukšanas rezultātā Lauriakumai bija nozīmīga loma Norikas Severīna veiktajā Romas pilsoņu evakuācijā. Seno ēku mūri lielākoties kļuva par upuri akmeņu ieguvei viduslaikos un mūsdienās dažādām celtniecības un lauksaimniecības darbībām. Vislabāk saglabājušās seno laiku un agrīno viduslaiku liecības ir atliekas, kas pieejamas mūsdienu Sv. Lorenca bazilikas apakšdaļā.

Viduslaiki

Lai gan šodien Lauriakuma ir daļa no Ensas pilsētas, viduslaikos tā bija atsevišķa apmetne, kuras nosaukums bija pārveidots par Sanktlorencu.

Sv. Lorenca bazilika

No 1960. līdz 1966. gadam tika veikti arheoloģiskie izrakumi, lai atraktu romiešu laiku sienas (datētas ar mūsu ēras 180. gadu), tāpat tika atrakta pirmā kristīgā baznīca (4.–5. gadsimts) un citas baznīcas ēkas no pirmās tūkstošgades. Pilsētas tagadējā bazilika ir celta gotiskā stilā ap 1300. gadu.

Pēc 1960.—1966. gada rakšanas darbu pabeigšanas Sanktlorencas bazilika guva gan zinātnieku, gan publikas uzmanību:

  • 1968. gadā: jauna pilsētas draudzes baznīcas arheoloģiskā apsekošana
  • 1968. gadā: arhibīskapijas veikta izpēte
  • 1970. gadā: pāvesta Pāvila VI mazās bazilikas apmeklējums.
  • 1988. gadā: pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte, kurš kopā ar tūkstošiem ticīgo lūdzās bazilikā.

Lauriakumas diecēze

Lauriakuma ir bijušais Romas katoļu baznīcas arhibīskapa sēdeklis, kurš saglabā formālu goda arhibīskapu,[3] un tā katedra aptver Lorhas (Lauriakumas) rajonu Ensā.

Senā bīskapija, iespējams, bija tikai daļēji strukturēta misionāru misija, kuru dibināja Akvilejā un kas pārcēlās uz pierobežu līdz ar Norikas galvaspilsētas pārcelšanu no Teurnijas Karintijā uz Ovilavu (Velsu). Tautu staigāšanas satricinājumos tā tika pamesta pēc romiešu atkāpšanās 488. gadā.

Zināmie bīskapi

  • Maksimiliāns no Ceļes (ap 284. gadu), pirmais bīskaps saskaņā ar leģendu
  • Konstancijs no Lauriakumas (līdz 487. gadam), Ensas pilsētas galva, pieminēts aprakstā "Severīna dzīve".
  • Mamertīns (kopš 487. gada)[3]
  • Džirolamo Pridžone, apustuliskais nuncijs (1968–2016)
  • Andžejs Jozvovičs, apustuliskais nuncijs (kopš 2017. gada), faktiski ieņem vietu Ruandā.

Attēlu galerija

  • Sv. Lorenca bazilikas mūsdienu ēka (celta 1323. gadā)
    Sv. Lorenca bazilikas mūsdienu ēka (celta 1323. gadā)
  • Bijušās leģiona nometnes vietas ziemeļrietumu mala
    Bijušās leģiona nometnes vietas ziemeļrietumu mala
  • Arheologu atsegtā Sv. Lorenca bazilikas senā daļa
    Arheologu atsegtā Sv. Lorenca bazilikas senā daļa
  • Nometnes un ciema izvietojums pašreizējā Ensā
    Nometnes un ciema izvietojums pašreizējā Ensā

Atsauces

  1. ↑ Lothar Eckhart: Die Stadtpfarrkirche und Friedhofskirche St. Laurentius von Enns-Lorch-Lauriacum in Oberösterreich. In: Forschungen in Lauriacum 11/1-3, Linz 1981
  2. ↑ Roman Igl: Die Basilika St. Laurentius in Enns, OÖ. In: Beiträge zur Mittelalterarchäologie in Österreich 21, 2005, p141-152
  3. ↑ 3,0 3,1 Eintrag auf Giga-Catholic

Ārējās saites

Content Disclaimer

Informasi ini disarikan dari Wikipedia dan disajikan kembali untuk tujuan edukasi. Konten tersedia di bawah lisensi CC BY-SA 3.0. Kami tidak bertanggung jawab atas ketidakakuratan data yang bersumber dari kontribusi publik tersebut.

  1. The information displayed on this website is sourced in part or in whole from Wikipedia and has been adapted for the purpose of restating it. We strive to provide accurate and relevant information, however:
  2. There is no guarantee of absolute accuracy. Wikipedia is an open, collaborative project that can be edited by anyone, so information is subject to change.
  3. It is not intended to constitute professional advice. The content displayed is for informational and educational purposes only. For important decisions (e.g., medical, legal, or financial), please consult a professional.
  4. Content copyright. Wikipedia is licensed under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License (CC BY-SA). This means that content may be reused with appropriate attribution and shared under a similar license.
  5. Responsible use. Any risk arising from the use of information from this website is entirely the responsibility of the user.